ak jēziņ, man no sirds žēl, un ne tevi, un ne sevi, bet to, ka tu nezini, kas es, un es nezinu, kas tu, es tas pats anoniimais lohs, ak žēl, un skumji, nu skumji mums tie mazie sapnīši, nu piedodiet Goijas aizstāvji, lai vai kāds es zābaksmērs, es padodos, nu reāli iefanoju par gaili, kā mans kaķu tīnis par ūdeni