šodien man pateica kaut ko burvīgu,proti, ka es neesot mīlētspējīgs.
tikai tāpēc, ka es nebārstos ar mīlas vārdiem pa labi un pa kreisi.
uzskatu to par apvainojumu.
tad jau labāk, lai zākā par resno idiotu.
kādēļ gan es kontaktējos ar cilvēkiem, kas mani nicina? es pat nesaprotu, kā viņi līdz nicinājumam tika, jo kādreiz tēloja draugus.
acīmredzot, paši nav mīlētspējīgi, tāpēc tā runā.
ja viņi spētu mīlēt, viņi tak neiedomātos, ka kāds ir mīlētnespējīgs.

man nevajag domāt, ko sīkmaņas man saka, bet domājas. nespēju tās negācijas sagremot. pats vainīgs, ka sarunājos.

esmu tomēr cienījams, neskatoties uz to, ka viņi mani neciena.