ja es spētu, tad raudātu par pagātni, iiiiiiiiiiiiii, kāpēc viss ir pagājis, varēja tak nepaiet, bet nē, es nespēju, jo piedodu gan sev, gan citam visas kļūdas, kas nemaz nav kļūdas, bet dzīve, nu, nespēju iekrampēties pagātnē, savukārt nākotni neredzu, un par nākotni nevajag zūdīties, tas jau bībelē teikts, tā nu atliek par tagadni raudāt, lai gan īstenībā, kas tur ko raudāt, labāk pasmīnēt un iet uz citu tagadni