Šorīt dzīvīte šķiet rožukronis, apzelē pa gabaliņam, palēnām, rāpo kā posmkājis un apskaidrojies. Šorīt dzīvīte kā rožu krūms, ko radījusi lakstīgala no tās O.Vailda pasakas. Var pat sacīt, ka labs ir rīts pēc tik labiem sapņiem. Katrs saņem pēc nopelniem, un ik pa laikam arī izdodas izlīst no pelniem. Laikam - labrīt.