gailis ([info]gailis) rakstīja,
@ 2007-12-16 01:10:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
patika kādreiz, bērnībā, staigāt ezerā pa ledu, tad es ne tikai staigāju, bet uz ledus gūlos un skatījos sasalušo ūdens dzīvi, sasalušas ūdenszāles un burbulīši izveidojuši ķēdīšrakstus ledū, tagad sēdēju un atcerējos, un kļuva skumji, ka esmu tik liels un vairs nestaigāju pa ledu, burbuļus lūkodamies. ezers vairs tā neaizsalst, tikai es pats

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]nenormaaliigaa
2007-12-16 13:07 (saite)
Es, savukārt, šovasar atcerējos, ka neesmu kopš bērnības cēlusi smilšu pilis jūras krastā.
Es gan neatņēmu sev prieku to izdarīt. Process un rezultāts sagādāja ļoti lielu prieku, bērnības sajūta, kas pavadīja tajā brīdī bija tik visaptveroša, ka garāmgājēju dīvainie skatieni uz pieaugušu sievieti, kas savā nodabā spēlējas smiltiņās, nespēja mani iztraucēt.
Janvāra beigās noteikti būs gana liels sals, lai ezers aizsaltu.
Aizej, paguli uz ledus!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gailis
2007-12-16 13:18 (saite)
es šovasar spēlējos ar formītēm pie jūras, cepu kūkas ar pazīstamu cilvēku bērniem, un arī atcerējos bērnību, dikti priecīga sajūta bija, turklāt iemaņas nemaz nebija zudušas. mazie laimes mirkļi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nenormaaliigaa
2007-12-16 13:20 (saite)
O, jā, tās ir iemaņas, kas nezūd! :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?