Darba intervijā sabiju 50 min. Jesus Maria,ceru,ka nebiju pārāk familiārs. Es jau neesmu radis iet uz tādām intervijām. Zolīdu drānu arī nav,saģērbos brūni drūms savās ikdienas drēbēs,domāju,ka nav ko maldināt cilvēkus,tēlojot zolīdo,gāju un runāju tāds,kāds esmu,neņemdams vērā kaut kādus padomus,kas minēti literatūrā. Varbūt iepatikos,bet varbūt nē. Jocīgākais,ka tas jaunietis,kas ar mani runāja un kas priekšnieks būtu,ir mans radinieks,proti,mūsu mātes ir māsīcas,bet tā kā ar tiem radiniekiem nav kontakta,tad viņš to nezina,un pats arī to atcerējos tikai šodien. Viņu mājas lapā lasīju,ka šis tur strādā,taču nepiefiksēju,ka man viņš varētu būt direktors. Vispār jau patīkami bija.