mani jau tagad neviens neklausās. bet es varu arī ar sevi. lai gan ar sevi nav forši, jo nerunāju neko pretī. visam piekrītu, ko saku. tas tak stulbi. varētu pastrīdēties.
man ir 'laiupeplūst' sajūta
fvz, kurp pats plūstu vai pūstu
vispār jau pārsvarā kūstu, fuj, kā tāds cukura vīriņš izkūstu, kad man kāds saka labus vārdus, nu, es vienīgi kušanu neizrādu, lai nedomā, ka esmu kaut kāds mīkstais. taču sirdī gan varu ietupināt tikai vienu piparu un kūku onkuli - tādu saldskābu, man tāds patīk.