Neesmu nekāds maigais vates tampona gabaliņš, griežu jau arī līdz asinis tek,bet tas jau arī mīlestības dēļ,kas nav nedz šķība,nedz taisna. Varbūt esmu pārāk mātišķīgs,lai gan gailis nav nekāda cukurvista. Man brīžam "visus" ir žēl,tad,kad negribu pats sevi žēlot. Saprasties ar visiem man gan ir grūti,vai nu ir labi vai ieraujos čaulā ciet acīm,un sēžu tur līdz aklumam. Spēlējam aklās vistiņas,paslēpes,spēlējamies ar lellēm. Viens draudziņš pateica,ka es viņu nomācot,viņš to nevarot ciest. Otrs draudziņš viņpus aizkariem,ceru,ka viņu nekad neaizskaru. Man ir kauns,un es gribu būt normāls asinsvadu komunikācijā. Atbraucu ciemos pie sveša suņa,un saimnieki brīnījās,ka viņš uz mani nerēja,jo rejot uz visiem,bet tas tikai tāpēc,ka nebaidījos šo glaudīt pa spalvai. No cilvēkiem gan bīstos. Ledus ir plāns. Izplānojiet savu ledu,tad ejiet. Atkal nomācošs teksts,bet te jau nekas nav obligāts. Pār plecu tāpat lūr arī prieks,bet ar to dalīties laikam vēl neprotu.