Pamostoties iepriecināja migla, šobrīd nospļauties uz lietu, šķiet, ka šim rītam piestāvētu baznīcas zvani. Domāju, kurp lai sestdien dodos, nē, nav jau nekur jādodas tāpēc, ka tā piedienas, man tikai vakar sa-gribējās. Varbūt pabrist pa kāpām, bet varbūt nekur. Es tagad te rakstu,jo nav, ko darīt. Blakus sēž kaimiņiene,bet nevēlos tērgāt, tās tērgrunas ar nenozīmīgajiem ļautiņiem ir tik nogurdinošas, bet ar nozīmīgajiem ir pat patīkami runāt par lietu, sniegu vai rīta higienu. Savukārt ar nozīmīgāko no nozīmīgākajiem tik labi un sildoši ir čukstēt un klusēt.