man reiz bija draugs, kas centās mani vest pa gaismas ceļu, nezinu, varbūt daļēji viņam tas izdevās, jo vairs nekliedzu aizvērtajām durvīm, lai tās atveras, un esmu noturēties spējīgs, un šad tad spēju pat citus, ja nepieciešams, vilkt laukā no akām un aukstām alām
nedēļas nogalē redzēju kā zivis kliedz no visa spēka, bet neviesn viņas nedzird
laikam jau nekad nezird/neredz, ja kaut ko no visa spēka
vispār jau es tās zivis pārpratu, un interpretēju pēc savas patikšanas. ne nu šās kliedz, nekā.
nevar jau zināt, kas cita galvā, ja nejūt

ai labi, ko es te. taisos tak iet gulēt