man te pirmīt viens teica, ka viņš ir psihopāts un lūdzies, lai viņu nepamet, bet es gan esmu vesels, un nevienu tā netaisos lūgt, jo tas būtu pretdabiski - aizkavēt kādu, kam jāiet, jā, izvēlos palikt un raudāt, nevis piesiet pie krēsla un iekosties rīklē vai aptīties kā josta un nelaist vaļā, man gan tagad nav neviena, kam teikt: "neaizej", jo neviens tik tuvu nav atnācis
bet negribas, lai aiziet, gribas, lai nāk