Gribētu es kādu ar ko labi būtu. Viņu varētu tagad nakts vidū ņemt pie rokas un iet ārā vēju klausīties. Vai arī iesēsties autobusā,un braukt nezināmā virzienā. Vai arī zināmā jebkurā laikā kaut kur. Tas ir tas,kas man kādreiz bija,bet vairs nav. Kāds ar ko klejot īstenībā un sapnī, un būt. Nē, es negribu to konkrēto kādu vairs, bet KĀDU ar ko TĀ būt.