pat vairāk
man sagādā kaut kādu neizskaidrojamu prieku, kad ieraugu, ka cilvēks, par kuru visādas labas domas domāju, ir kaut kādā ziņā nejauks. nu piemēram, aizmāršīgs, nekārtīgs, neuzmanīgs, kaut kādā jomā nemākulīgs, muļķīgs, bailīgs utml., jā, laikam patīk man ieraudzīt cilvēka vājumu un sliktās īpašības, un, ja to visu ieraugot, man kāds joprojām patīk, tad tas tiešām nozīmē, ka patīk (nepatīk man vārds 'patīk', jo diezgan pliekans un tukšs).
tīksminos par spoguļbumbām, kurās spoguļojas dažāda pasaule, dažādi rakursi nevis tikai 1 portrets. nu ja, tas pats vecais stāsts par to, ka man interesē, kas ir aiz fasādes.