***
līdz apvārsnim jūra laistījās
no lēni dziestošās dienas;
pie zvejnieka būdas vientuļās
mēs sēdējām klusi un vieni.

un migla un paisums tuvojās,
un kaiju bars spārnos cēlās;
un tavās acīs mīļajās
mirdzēja asaras kvēlas.

pa roku tev ritam redzēju tās
un ceļos noslīdzis biju;
no tavas rokas sniegbaltās
es projām tās aizskūpstīju.

kopš brīža tā man miesa sirgst
un dvēsele mirst ilgās klusās -
ar savām asarām mani ir
šī sieviete saindējusi*.

H. Heine

______
* es labprātāk vārdus 'šī sieviete saindējusi' aizstātu ar vīrišķajiem, bet tas domās

P.S. acīm ciet nogrābstījos pa dzeju plauktiņu un paņēmās šī grāmata, un atšķīru acīm ciet šo dzejoli