Būšu lietišķais tagad. Esmu pagulējis un pretīgi jūtos, kamols kaklā no miega, jo gribas vēl pagulēt, bet kā nu ielas tērpā tā gulēšu, bija vien jāceļas, tagad es tāds kā jēla ola tik tizls un nesakarīgs. Debesis skaistas un es tik muļķīgs, debesis ļoti divdaļīgas - pelēks un rozā kā svētku tērps. Tagad tikai rakstu, lai pamostos, jo nav nekā ko šādā stāvoklī teikt. Varu vien galvu ielikt klēpī un aizmigt.