Tagad stāvu,jo jutu,ka aizmigšu, esmu vēja varā,un domāju-neko,jo tikai esmu, un jūtos labi. Vienmēr jūras malā ir labi, nedz bēdigi, nedz skumji, bet noliegt nevaru-par viņu domājas tik un tā,un tas ir labi. Tad kad gulēju speciāli nesarunājos,jo gribēju domāt par šo. Esmu mazliet jocīgs.