vai jau teicu, ka esmu vispusīgs? nu vot, tad saku.
šodien skatījos televizoru, sen nebiju skatījies, kaut kā nesanāk, zin, jāskrien riņķī kaut kur, jāsēž pie datora, un televizoram nesanāk laika. piedod, tv! neesmu gan arī īpašs televizora cilvēks, es tāds vairāk aizkadrā. pētnieks R. Putnam (tas ir uzvārds, nevis gailis) rakstīja, ka televizors vainojams cilvēku socializēšanās sarukumā, nu, ka vientuļi cilvēki kļūst un tā. bet viņš ne par šodienu, tagad mūsu dzīvēs prevalē internets. ei nu domā, vai starpcilvēku komunikācija samazinās vai palielinās, ilūziju koeficients paaugstinās, bet nu lai jau. kas tad man.
novirzījos no tēmas.
gribēju rakstīt par to, ka skatījos vieglatlētikas sacīkstes. šie tur cenšas iegūt zelta stienīšus, švaki jau ir, baigi bieži jāuzvar, tagad tikai daži pretendenti. šodien 'izbira' pēdējais vīrietis - sķēpmetējs no somijas, turklāt traģiskā veidā, jo viņa raidītais šķēps ietriecās kādam tāllecējam, kurš netālu trenējās, sānā. kāda nu tur vairs cīņa, ja jādomā, vai vispār tas cilvēks izdzīvos.
tikmēs sāka līt lietus, nobrīnījos, jo likās, ka tuvākajās stundās nelīs. bet kas tad man. klausos kā tas skumji lien pa palodzi, bet es līdīšu gulēt