· ***Akašas✽Ieraksti***

❊Es Vēlos...................
•Es vēlos justies pasargāta, saprasta, vajadzīga, vērtīga, piederīga, lietderīga, nozīmīga, atbalstīta, lutināta, autentiska, atvērta, radoša, skaista, sievišķīga, maiga enerģiska, aktīva, relaksēta, pārliecināta par sevi, drosmīga, laimīga un brīva- mentāli, fiziski, financiāli!
•Es vēlos just drošības, uzticības, komforta un stabilitātes sajūtu!
•Es vēlos iemīlēt sevi un piedot sev!
•Es vēlos justies labi savā ķermenī!
•Es vēlos dziļu, relaksējošu un kvalitatīvu miegu!
•Es vēlos romantisku partneri!
•Es vēlos sniegt un saņemt maigus glāstus!
•Es vēlos just kaisli un baudu!
•Es vēlos rotaļāties ar sevi, dzīvi un savu izredzēto!
•Es vēlos daudz smieties!
•Es vēlos skūpstīties zem ceriņu koka, kad tā ziedi ir uzplaukuši!
•Es vēlos just drosmi uzdrīkstēties!
•Es vēlos būt spontāna un ļauties nezināmajam!
•Es vēlos atvērties sev, savai dzīvei, iespējām un potenciāliem!
•Es vēlos kāpelēt pa kokiem!
•Es vēlos iesmaržināt sevi ar Sandalkoka, Neroli un Levzejas ēteriskajām eļļām!
•Es vēlos radoši izpausties!
•Es vēlos mīlēties zem zvaigznēm, pie jūras, blakus ugunskuram, vai kamīnam.
•Es vēlos savu ķermeni aptīt ar satīna, batista, mežģīna un samta audumiem!
•Es vēlos izgreznot savu ķermeni ar skaistām rotaslietām.
•Es vēlos baudīt dažādu kultūru ēdienus!
•Es vēlos realizēt savas vīzijas un ieceres!
•Es vēlos Moxi 'Jack' Poppy Red Skrituļslidas
https://www.pinterest.com/pin/721138959057813517/
•Es vēlos Caran d'Ache Luminance krāsainos zīmuļus
https://store.carandache.com/at/en/582-coffret-assortiment-80-luminance-6901.html
•Es vēlos dzīvot vismazs sešus mēnešus Longbīčā, Kalifornijā un tur dzīvojot es vēlos iemācīties skrituļot pa rampām un citiem skeitparka elementiem, un attīstīt šīs skrituļošas prasmes tādā pašā līmenī kā Amy West https://m.youtube.com/watch?v=08NKQiSTz2M
Būdama Kalifornijā es vēlos pieredzēt vairāku dienu Road tripu pa Pacific Coast Highway. Noteikti apmeklēt Disneyland parku un aizbraukt līdz San Francisco.
Vēl es vēlos apskatīt Redvudas nacionālo parku Kalifornijā un Lielo kanjonu Arizonā.
Uz Las Vegasu arī labprāt aizbrauktu.
•Es vēlos apmeklēt Ozora festivālu.
https://m.youtube.com/watch?v=n8D72dn-wzg
•Es vēlos padzīvot vismazs 3 mēnešus Goā, Indijā un izbaudīt šīs vietas eksotisko, daudzpusīgo un krāšņo kultūru.
https://m.youtube.com/watch?v=3xnBc5iMM-E
https://m.youtube.com/watch?v=nlX3Ao4O7RM
un piedalītes 'Ecstatic dance' varētu būt interesanta pieredze https://m.youtube.com/watch?v=RTnRHkMChbI un vēl es vēlos padzīvot uz kādiem 6 mēnešiem Havajās.
•Ir vēl daudzas citas vietas kuras vēlos apskatīt piemēram Bali, Čiangmaju, Kambodžu, Havanu, Prāgu, Mykonos, Marakešu un daudz, daudz citas vietas.
•Es vēlos būt kopā ar otro pusīti kurš gribēs kopā ar mani konvertēt skolas autobusu Skūlijā jebšu Skoolie, lai varētu ar to apceļot pasauli.
https://m.youtube.com/watch?v=gUYryxKfrUc
https://m.youtube.com/watch?v=fukszkjPkGU
https://m.youtube.com/watch?v=Swlxz4W6-D8
•Es vēlos visu to ko es vēlos!!!!!

P.S Šis ir tikai virspusējs ieskats manā vēlmju sarakstā!
S.B

❊Ja tikai es būtu zinājusi ka 2016. gada piedzīvojumi un pārdzīvojumi bija tikai okeāna sēklis, kas atklāja tikai nelielu daļu no manas zemapziņas esošajiem dārgumiem, atmiņu skeletiem, šķēršļu tīkliem un domu plēsējzivīm, kuras peld apkārt manam mentālajam baiļu būrim, kurā mans prāts ir tik ilgi ieslodzīts. 2017. gadā šis būris tika ievilkts vēl dziļāk manā zemapziņas okeānā un manas apziņas acīm vēl vairāk tika atlāti šī okeāna dziļumā esošie apslēptie dārgumi, gulošie atmiņu skeleti, iemestie šķēršļu tīkli un ap manu mentālo baiļu būri vēl vairāk savairojās zemapziņas okeāna esošās baiļu domu plēsējzivis.
Es nezinu, kas mani sagaida 2018. gadā. Bet manī vēl ir palikusi smilšu graudiņa cerība un es esmu atvērta sniegpārslas lieluma domai, ka šis ir gads, kad manas baiļu domu plēsējzivis izklīdīs un es varēšu sevi atbrīvot no sava baiļu būra, un pie viena paķert sev līdzi okeāna dzelmē atrastos dārgumus.
S.B

❊Lasu savu cibas ierakstu par 2016. gada kopsavilkumu http://klab.lv/users/gaia/32144.html un atceros, ka tajā mirklī, kad rakstīju šo ierakstu man likās, ka pats trakākais jau ir garām un ka 2017. gadā ir jāpaliek labāk........... Sacerējos!!!!! Tā vietā Visums izlēma, ka 2017. gadā mani vajag vēl vairāk mentāli paspīdzināt......nu tā, lai šamējam būtu jautrāk!!!!
Manas kaķenītes nāve pamatīgi ieskrambāja manu sirdi.
Jau kādu laiku writer's block uznācis...pēdējais ieraksts bija vairāk kā 2 mēnešus atpakaļ.
Mēģinu sevi pierunāt rakstīt šo ierakstu izskaistināti.. nu tā kā es to parasti daru, jo tādā veidā mana sūdainā dzīve skan skaistāk, poētiskāk!!!! ZB!!!!!!!!!!!.... piegriezies man to pasniegt skaistā iepakojumā aptītu ar bantīti...... negribu šobrīd rakstīt teikumus izskaistinātā veidā un iedziļināties gramatikā. Gribu lamāties un būt rupja....Cenšos sevi verbāli savaldīt, bet negribu.......negribu vairs sevi savaldīt. Dzīve ir KUCE un MAITA!!!!! Lai Visums sevi iebāž savā melnajā caurumā, jebšu dirsā!!!! Nu cik var mani mentāli plosīt un spīdzināt????? Kāda jēga man rakņāties savā prātā, zemapziņā un regulāri būt mentāli introspektīvā un retrospektīvā stāvoklī, ja pārsvarā viss ko es uzzinu ir tas cik sapista es esmu un cik sapista ir mana dzīve. Jā....... es esmu guvusi vēl vairāk atklāsmes par sevi un savu dzīvi, bet kāda no tā jēga, ja tāpat es sēžu un pūstu savā mentālajā cietumā, kurā mani ir iespundējis mans prāts un manas uz bailēm balstītās domas!!!!!!!!
Regulāras panikas lēkmes, epilepsijas lēkmes, obsesīvi kompulsīvie traucējumi smagā stāvoklī, sociālā trauksme arī smagā stāvoklī, caurs miegs un hronisks nogurums. Izmisums pilnīgākais....

P.S Palamājos, paraudāju un caur vārdiem izlaidu dusmas arā.... Nedaudz labāk ap sirdi palika, bet tas ir tikai laika jautājums, kad nākamais izmisuma vilnis uznāks man virsū.
S.B

❊Trīs nedēļas atpakaļ tika paglabāta mūsu ģimenes kaķenīte, kura ar mums nodzīvoja aptuveni 17 gadus. Manī ir daļa kura saprot, ka viņa ir mirusi, bet otra daļa manis vēl nav spējīga pieņemt faktu, ka viņas vairs nav starp mums. Tieši tāpēc es bieži iztēlojos, ka viņa vēl joprojām staigā pa dzīvokli, vai arī, ka guļ man blakus gultā un murrā. Viņa priekš manis bija un ir daudz kas vairāk kā tikai ģimenes locekle. Esmu piedzīvojusi savas vecvecmātes un vectāva nāvi, bet ja man jābūt godīgai, tad šo radinieku nāves neizraisīja manī nekādu lielo emocionālo pārdzīvojumu. Bet manas kaķenītes zaudēšana ir pamatīgs trieciens manai sirdij. Viņa bija mana beznosacījuma mīlestības, mīļuma un siltuma devēja. Parasti emocionāli sāpīgajos mirkļos tieši viņas klātbūtne bija tā, kas sniedza man mierinājuma sajūtu. Es ļoti mīlu un skumstu pēc tevis mans mazais pelēkais murrājošais kamoliņ!!!
S.B

❊Sapnī redzēju kā iekāpju tramvajā brasas stacijas pieturā. Nezinādama kāds ir mans galamērķis, bet nedaudz justdama brīvības sajūtu, ka esmu ārpus dzīvokļa sienām, es apsēžos uz sēdekļa un ar zinātkāri skatos ārā pa tramvaja logu. Nākamajā pieturā es ieraugu, ka mans tēvs dusmīgs un iedzēris iekāpj iekšā tajā pašā vagonā kurā esmu es. Viņš agresīvā veidā sāk mani mentāli terorizēt ar vārdiem. Es saku viņam, ka vairs negribu ar viņu komunicēt un lai viņš liek man mieru. Viņš no dusmām izsita tramvaja logu, izkāpa ārā no tramvaja paņemdams līdzi pāris nokritušās stikla lauskas un sāka ar tām sevi durstīt. Redzot kā viņš sevi dursta un viss ir asinīs, es panikā izskrēju no tramvaja un sāku viņu mierināt. Teicu, ka nekur nebraukšu un palikšu pie viņa, lai tikai viņš nomierinās un nedara sev pāri. Tajā mirklī bija sajūta, ka man ir jāziedo sava brīvība, lai viņš saglabātu savu dzīvību. Sapnis beidzās.....
Ar spiedošu sajūtu sirdī pamostoties un aizdomājoties par tikko redzēto murgu, es atskāru, ka es tā jūtos katru dienu arī reālajā dzīvē. Man katru dienu, ir tāda sajūta, ka es esmu atbildīga par viņa dzīvību un šī atbildības sajūta ir tik spēcīga, ka es esmu gatava ziedot savu brīvību, lai tikai nejustu vainas sajūtu mirklī, kad viņam varētu aiziet kārtējais širmis ciet un viņš potenciāli varētu atņemt sev dzīvību.
VAI TU DZIRDI TĒVS???!!!!........ KĀPĒC TU MAN JAU NO PAŠAS BĒRNĪBAS LIEC JUSTIES TĀ, IT KĀ ES ESMU ATBILDĪGA PAR TAVU DZĪVĪBU UN BRĪVĪBU?
S.B

❊Ja tikai viņš zinātu....................
• ka iemesls, kāpēc es sāku klausīties Slipknot bija tikai tāpēc, ka tā bija grupa, kuru klausījās viņš.
• ka iemesls kāpēc es sāku regulāri taisnot savus spuraini viļņainos matus, bija tāpēc, ka man šķita, ka mani viļņainie mati atspoguļo manu pārāk nevainīgi mežonīgo dabu, kurā viņš nevēlējās piedalīties.
• ka iemesls kāpēc es sāku maskēt savu seju zem biezas kosmētikas kārtas, bija tāpēc, ka man šķita, ka mana atkailināta seja, bija pārāk prasta priekš viņa.
• ka iemesls kāpēc es mācīdamās 11. klasē izdūru sev pīrsingu virs lūpas, bija tāpēc, ka man šķita, ka tādā veidā es parādīšu viņam, ka esmu gatava pat paciest fiziskas sāpes, lai tikai iepatiktos viņam.
• ka iemesls kāpēc es sāku piedauzīgi ģērbties, bija tāpēc, ka man šķita, ka ja es neesmu spējīga viņa uzmanību iegūt ar savu būtību, tad varbūt man ir iespēja to iegūt ar savu piedauzīgi atkailināto ķermeni.
Ja tikai viņš zinātu.............
• cik bieži es esmu klausījusies nostalģisko Gorillaz-Feel Good Inc., jo tā bija viena no dziesmām, kuru viņš klausījās uz austiņām, kad vizināja mani uz kvadracikla.
• cik daudz es par viņu esmu domājusi un fantazējusi, jo tas bija vienīgais veids, kā es varēju kaut nedaudz izjust viņa klātbūtni.
• cik izmisīgi es esmu jutusies mirkļos, kad esmu gribējusi sev iesist ar kaut ko smagu pa galvu, lai zaudētu atmiņu par viņa eksistenci un atmiņas par pēdējiem 15 nodzīvotajiem gadiem, jo aptuveni tik gadi ir pagājuši kopš es viņu pirmo reizi ieraudzīju.
• cik daudz asaras es dēļ viņa esmu iztecinājusi, jo šķita, ka es nekad nebūšu viņa acīs tā vērta.
• cik ļoti viņa eksistence ir ietekmējusi manējo.
Ja tikai viņš zinātu.........................................
ka es vēl joprojām moku sevi ar nožēlas domu, ka tajā dienā, kad pēdējo reizi mūsu ceļi krustojās, man vajadzēja turpināt iet pa manu ceļu, nevis padoties viņa piedāvājumam un iet pa viņējo.
S.B

❊Ēterisko eļļu jau esošajam komplektam ir piepirktas klāt izbeigušās ēter. eļļas un klāt nākušas greipfrūta un rozes ģerānijas ēter. eļļas. To ka greipfrūta smarža man patiks, tas tā pat bija skaidrs, bet ar rozes ģerāniju ir ļoti interesanti, jo tā man liekas nepatīkama, bet tajā pašā laikā ļoti eiforiska. Pati nesaprotu kā tas ir iespējams, bet nespēju atturēties no šīs smaržas. Pa cik šī ēter. eļļa tiek iegūta no īpašas ģerānijas šķirnes, kura aug Dienvidāfrikā, tai nav tipiskā dārza ģerānijas smarža, bet gan smarža kas līdzinās rozei.
Sapilināju ģerāniju sajaukumā ar Ylang Ylang, lavandu, eikaliptu, piparmētru un citronu ..... šobrīd atrodos smaržu paradīzē.
Esmu viena no tām meitenēm kurai puķu vietā ir jādāvina organiskās ēteriskās eļļas, vai arī organiskās zālīšu un ziedu tējas.
S.B

❊Ir mokoši grūti saskatīt cerības sauli, kad viss ko tu redzi ir ar baiļu mākoņiem apmākušās debesis no kurām krīt izmisuma asaru lietus. Bet, lai uzplauktu dzīvība arī lietum, tāpat kā saulei ir nozīmīga loma. Bet, lai rastos lietus ir nepieciešamas apmākušās debesis, kuras uz nenoteiktu mirkli aizklāj sauli. Bet savukārt, lai rastos apmākušās debesis ir nepieciešami mākoņi, kurus rada pati saule.
Tāpat kā apmākušās debesis un lietus nevar eksistēt bez saules, tāpat arī bailes un izmisums nevar eksistēt bez cerības. Un tikai tāpēc, ka mēs šo cerību neesam spējīgi saskatīt, nenozīmē, ka tā vairs neturpina eksistēt, jo tāpat kā saule turpina eksistēt arī mirkļos, kad debesis ir apmākušās ar tumšiem mākoņiem, tāpat arī cerība turpina eksistēt mirkļos, kad prāts ir apmācies ar baiļu izmisumu.
S.B

❊Ir pagājuši tieši 27 gadi, kopš es piedzimu uz šīs planētas. Planēta, uz kuras dzīvo aptuveni 7,5 biljonu cilvēku. Planēta, uz kuras šodien ir miruši vairāk kā 158 tūkstoš cilvēku un piedzimuši vairāk kā 383 tūkstoš cilvēku. Kā tas var būt, ka uz šīs planētas, uz kuras dzīvo biljoniem cilvēku, es jūtos tik vientuļa un sveša?
Es esmu atvērta domai, ka uz šīs pasaules eksistē arī cilvēki, kuru klātbūtnē es spēju justies pasargāta, saprasta, vajadzīga, autentiska, brīva, laimīga un mīlēta. Un ka šie paši cilvēki kopā sadevušies rokās ir spējīgi mani noķert mirkļos, kad vairākums pasaules iedzīvotāju mēģinās mani nogrūst no klints malas.
S.B

❊Ļauties sajūtām, emocijām un asarām nav sievišķīgi vai vīrišķīgi....... TAS IR CILVĒCĪGI!!!
S.B

❊Ābols nekļūs par apelsīnu tikai tāpēc, ka kāds grib, lai tas par tādu kļūtu.
Viņš grib, lai es esmu kaktus. Bet kā gan es varu būt kaktus, ja es esmu zieds ar trauslu kātu un maigām ziedlapiņām. Tā vietā, lai apmētātu mani ar akmeņiem, es vēlos, lai mani aplej ar mīlestības ūdeni, jo tikai tā manas ziedlapiņas spēj uzplaukt visā to krāšņumā.

Pirms nedēļas piedzīvoju epilepsijas lēkmi. Tēvs man piedraudēja, ka ja es nekontrolēšu savas panikas lēkmes, tad viņš izsauks man ātros, lai gan pats ļoti labi zina, ka tieši pēdējā reize, kad nogulēju slimnīcā ir iemesls tam, kāpēc ar mani šobrīd notiek visas šīs šausmas. Nobijusies no tēva, es vairākas stundas ar pēdējiem spēkiem mēģināju noturēties, lai man nesākas panikas lēkme. Viss beidzās ar to, ka man sākās epilepsijas lēkme. Tagad es skatos uz sevi spogulī ar vēl lielāku riebumu sajūtu nekā pirms tam, jo tā nu ir sanācis, ka pēc sejas vaibstiem esmu līdzīga savam tēvam un jo vairāk viņš mani mentāli terorizē, jo vairāk es viņu ienīstu un jo vairāk es viņu ienīstu, jo lielāku riebumu es izjūtu pret sevi, kad skatos uz sevi spogulī.
S.B

❊Lai gan visu šo laiku tas bija tik pašsaprotami, es tikai vakar tā pa īstam ļāvu sev apzināties un atzīt, ka vīrietis, kuram atrodoties blakus
man būtu jājūtas drošībā un pasargātai no apkārtējiem draudiem, ir vīrietis, kuram atrodoties blakus es jūtos tieši prētēji- apdraudēta un nepasargāta no viņa paša. Un biedējošākais ir tas, ka šis vīrietis ir mans tēvs.
S.B

❊Parasti, kad uzzinu par kāda slavena mūziķa vai aktiera nāvi, šī informācija manī neizraisa nekādu emocionāli drūmu reakciju, bet informācija par Čestera pašnāvību, negaidīti un sāpīgi uzsita man pa sirdi. Neesmu Linkin Park fane, lai gan šīs grupas mūzika man ir tīkama. Zināju, ka viņam bija traumējoša un mokoša bērnība, kura viņu vajāja visu atlikušo dzīvi, bet man šķita, ka viņš ir spējīgs šo mokošo pagātnes rēgu pārvarēt. Tomēr viņa tuvā drauga nāve bija tik smags zaudējums, ka kopā ar šī drauga nāvi tika zaudēta arī viņa pēdējā cerības drupačiņa par labāku emocionālo dzīvi. Iespējams tieši tāpēc viņa nāve mani ir tik neierasti emocionāli sāpīgi ietekmējusi, jo viņa pirms nāves esošā cerība par labāku emocionālo dzīvi iedvesmoja manu cerību par manu potenciāli labāku emocionālo dzīvi. Bet tagad Čestera nāve iedveš manī bailes, ka mana cerība iespējams ir tomēr bezcerīga un tas ir tikai laika jautājums, kad arī mana pēdējā cerības drupačiņa tiks nozaudēta nebūtībā.
RIP Chester
S.B

❊ Eargasm
https://m.youtube.com/watch?v=7HKVvcNOQb0

❊Ja pistole ir mana zemapziņa un lodes ir tās bailes. Tad kas ir tas, kam ir kontrole pār šo pistoli, kura regulāri tiek vērsta pret manu prātu???
S.B

❊ Mammis šoreiz no vasarnīcas atveda no jasmīna (jeb pareizāk sakot- filadelfu) krūma noplauktu saišķīti. =)
Manas smaržas kārpiņas ir sajūsmā!!!!
S.B

❊Skaists skaņdarbs!!!! https://m.youtube.com/watch?v=P9fwJy1BCsg
S.B

❊Cerību smarža.
Mamma zinot, ka ceriņu smarža ir viena no manām vājībām, aizvakar būdama Garciemā, pa ceļam nākot no jūras, saplūca speciāli priekš manis kuplu ceriņu saišķi, kurš šobrīd kaltēšanas nolūkiem ir piekarināts man virs gultas.
Sēžot un baudot eiforisko ceriņu smaržu, ieslīku savas bērnības un agrās jaunības atmiņās par Garciemā piedzīvoto un pārdzīvoto. Pret šo vietu man ir polāras jūtas, jo tur ir piedzīvots daudz kas pozitīvs un tikpat daudz negatīvs. Tieši Garciems ir vieta, kur es divreiz biju tuvu nāvei. Viena no tām reizēm bija, kad 11 gadu vecumā slīku jūrā, mēģinot glābt brāli, kurš būdams jūrā kopā ar mani un vecmammu, netīšām iekāpa nelielā bedrē un nemācēdams peldēt sāka panikot un es to redzot gāju viņu vilkt arā. Mirklī, kad sniedzu viņam roku, mums nāca virsū paliels vilnis un viņš to redzot sāka vēl trakāk panikot. Brālis paķēra mani aiz rokas un aiz panikas sāka ar nenormālu sparu ķerties ar kājām un rokām ap maniem pleciem, kaklu un galvu, lai pats varētu tikt pie gaisa, kamēr es būdama zem ūdens sāku smakt nost. Es mēģināju viņu dabūt nost no sevis, bet viņš bija tik spēcīgi iekrampējies, ka es nebiju spējīga dabūt viņu nost. Būdama pārāk ilgi zem ūdens es sāku lēnām zaudēt samaņu, līdz es to zaudēju pilnībā. Posmā starp samaņas zaudēšanu un atgūšanu, es piedzīvoju kaut ko ļoti ārpasaulīgu un loģiskajam prātam neizskaidrojamu, ka es pat uzdrīkstos teikt, ka iespējams es uz mirkli biju mirusi. Nākamais ko es atceros, kad atguvu nedaudz samaņu, bija, ka es kaut kādā neizskaidrojamā mierīgā transa stāvoklī peldēju uz muguras atpakaļ uz krastu tā it kā nekas nebūtu bijis noticis, līdz es pēkšņi sāku just vājuma sajūtu ķermenī un man atkal sāka trūkt elpas. Tad bilde pazuda. Pēc tam es atkal atguvu samaņu un ieraudzīju gados vecāku puisi, kurš nesa mani uz rokām atpakaļ uz krastu. Ā un ja kādam interesē, kas notika ar manu brāli, tad viņš ir dzīvs. Viņu izglāba mana vecmamma. Bet atmiņas par slīkšanu jūrā ir vismazākais par ko pārdzīvoju. Es pat teiktu, ka šī slīkšana bija diezgan interesanta pieredze, ņemot vērā faktu, ka jau no 3 gadu vecuma peldēšana bija mana stiprā puse un ūdenī jūtos kā nāriņa. Mani vairāk vajā un neliek mieru atmiņas par to Garciemā piedzīvoto posmu, kad agrās jaunības laikos praktizēju neveselīgu un degradējošu dzīvesveidu, regulāri slīcinot prātu alkoholā, kā rezultātā es zaudēju kontroli pār savu saprātu un rīcībām.
Garciemā neesmu bijusi nepilnus 4 gadus, jo bija bail netīšām saskrieties ar konkrētiem cilvēkiem, kuru klātbūtne man automātiski atgādinātu par manu pagātni, kuras atmiņas manī rada kauna un nožēlas sajūtas. Pagātni, kura ir pildīta ar manis pašas radītajiem notikumiem, kurus līdz pat šim brīdim es neesmu spējusi sev piedot.
Bet pēdējā laikā ir parādījusies spēcīga vēlme apciemot šo vietu. Iespējams kādu dienu saņemšos drosmi un aizbraukšu līdz turienei ar velosipēdu, pat ja tas nozīmē, ka riskēju satikt kādu personu no savas apkaunojošās un tumšās pagātnes. Apciemošu pāris nostalģiskas vietas Garciemā, kurās bērnībā tika pavadīts daudz laika ar brālēniem un vietējiem draugiem. Pēc tam pavadot visu nakti pie jūras gulēdama uz pleda, klausoties viļņu šalkoņās un vērojot zvaigznes, es pilnībā ļaušos sāpīgajām atmiņu sajūtām. Es ļaušu šiem sāpīgajiem sajūtu viļņiem ieraut sevi zemapziņas ūdens dziļumos un atradīšos tur tik ilgi, līdz šie te paši viļņi izskalos mani atpakaļ apziņas krastā.
Domās ejot cauri pagātnei un virzoties pretī nākotnei es apstājos tagadnes mirklī un ieelpojot cerību smaržu es ļauju sev noticēt, ka es esmu spējīga no sirds sev piedot! =)
S.B

❊ Šodien pagājuši jau 3 gadi kopš es pēdējo reizi dzēru alkoholu. Uzsitu sev pa plecu un pateicu sev, ka lepojos ar sevi. Ja man kāds manos trakajos ballīšu gados būtu teicis, ka es atmetīšu smēķēšanu un pārstāšu dzert alkoholu, tad man tam būtu ļoti, ļoti, ļoti grūti noticēt, jo alkohols bija ne tikai mans relaksēšanās instruments, kuru izmantoju ballītēs, bet arī instruments, kuru regulāri izmantoju ikdienā, lai relaksētos un aizbēgtu prom no savas drūmās un emocionāli sāpīgās dzīves.
Alkoholiskos dzērienus esmu aizvietojusi ar dabīgām zālīšu un ziedu tējām.
S.B

❊Sapnī redzēju, ka Eminems strādā par sporta skolotāju Jāņa Poruka vidusskolā!!!! WTF???? Kāpēc tieši sporta skolotājs un kāpēc J.Poruka vidusskolā? Ko mana zemapziņa ar šo sapni gribēja man pateikt?
S.B

❊ Spilvens sapilināts ar Eikalipta, piparmētras un citrona ēteriskajām eļļām.
Sakritība, vai likumsakarība, bet kopš pilinu uz spilvena ēteriskās eļļas, mans miegs ir izteikti uzlabojies. Žēl, ka Ylang Ylang un Lavandas ēt.eļļas jau ir izbeigušās. Kanēlis kopā ar saldo apelsīnu smaržo garšīgi.
Es vēlos, lai visums manās rokās iemet Sandalkoka ēt.eļļu!!!!
S.B