· ***Akašas✽Ieraksti***

❊Sapnī redzēju kā iekāpju tramvajā brasas stacijas pieturā. Nezinādama kāds ir mans galamērķis, bet nedaudz justdama brīvības sajūtu, ka esmu ārpus dzīvokļa sienām, es apsēžos uz sēdekļa un ar zinātkāri skatos ārā pa tramvaja logu. Nākamajā pieturā es ieraugu, ka mans tēvs dusmīgs un iedzēris iekāpj iekšā tajā pašā vagonā kurā esmu es. Viņš agresīvā veidā sāk mani mentāli terorizēt ar vārdiem. Es saku viņam, ka vairs negribu ar viņu komunicēt un lai viņš liek man mieru. Viņš no dusmām izsita tramvaja logu, izkāpa ārā no tramvaja paņemdams līdzi pāris nokritušās stikla lauskas un sāka ar tām sevi durstīt. Redzot kā viņš sevi dursta un viss ir asinīs, es panikā izskrēju no tramvaja un sāku viņu mierināt. Teicu, ka nekur nebraukšu un palikšu pie viņa, lai tikai viņš nomierinās un nedara sev pāri. Tajā mirklī bija sajūta, ka man ir jāziedo sava brīvība, lai viņš saglabātu savu dzīvību. Sapnis beidzās.....
Ar spiedošu sajūtu sirdī pamostoties un aizdomājoties par tikko redzēto murgu, es atskāru, ka es tā jūtos katru dienu arī reālajā dzīvē. Man katru dienu, ir tāda sajūta, ka es esmu atbildīga par viņa dzīvību un šī atbildības sajūta ir tik spēcīga, ka es esmu gatava ziedot savu brīvību, lai tikai nejustu vainas sajūtu mirklī, kad viņam varētu aiziet kārtējais širmis ciet un viņš potenciāli varētu atņemt sev dzīvību.
VAI TU DZIRDI TĒVS???!!!!........ KĀPĒC TU MAN JAU NO PAŠAS BĒRNĪBAS LIEC JUSTIES TĀ, IT KĀ ES ESMU ATBILDĪGA PAR TAVU DZĪVĪBU UN BRĪVĪBU?
S.B