· ***Akašas✽Ieraksti***

❊Parasti, kad uzzinu par kāda slavena mūziķa vai aktiera nāvi, šī informācija manī neizraisa nekādu emocionāli drūmu reakciju, bet informācija par Čestera pašnāvību, negaidīti un sāpīgi uzsita man pa sirdi. Neesmu Linkin Park fane, lai gan šīs grupas mūzika man ir tīkama. Zināju, ka viņam bija traumējoša un mokoša bērnība, kura viņu vajāja visu atlikušo dzīvi, bet man šķita, ka viņš ir spējīgs šo mokošo pagātnes rēgu pārvarēt. Tomēr viņa tuvā drauga nāve bija tik smags zaudējums, ka kopā ar šī drauga nāvi tika zaudēta arī viņa pēdējā cerības drupačiņa par labāku emocionālo dzīvi. Iespējams tieši tāpēc viņa nāve mani ir tik neierasti emocionāli sāpīgi ietekmējusi, jo viņa pirms nāves esošā cerība par labāku emocionālo dzīvi iedvesmoja manu cerību par manu potenciāli labāku emocionālo dzīvi. Bet tagad Čestera nāve iedveš manī bailes, ka mana cerība iespējams ir tomēr bezcerīga un tas ir tikai laika jautājums, kad arī mana pēdējā cerības drupačiņa tiks nozaudēta nebūtībā.
RIP Chester
S.B