· ***Akašas✽Ieraksti***

Man grūti spriest, cik lielā mērā tevis rakstītais ir literatūra, bet pat vislabākajā variantā, manuprāt, tu pārāk koncentrē savas domas uz visādu figņu, kura šai konkrētā momentā tev netraucē. Nafig visu laiku domāt par sarkano mērkaķa pakaļu (c) anekdote?

Tev nesaprast. To var saprast tikai cilvēks, kurš pats ir izgājis vai iziet cauri tam, kam mentāli izeju cauri es.

P.s Tas ko tu sauc par figņu, priekš manis ir nopietna problēma, kura man traucē 80% no nodzīvotās dienas.

Kad mums atliek laiks un spēki kaut ko rakstīt - tad tā ir figņa.

izmet tos 80% un pašai pavērsies cits skats uz dzīvi. Un nevajag 100% uztvert visu to, ko cilvēki tev saka. Cilvēki ir briesmoņi. Izmet arī 80% no tā, ko viņi saka. Gan tad arī pašai kompleksu būs mazāk

Apskaužama iedomība. Ne visi raksta par savām problēmām dienasgrāmatās pat anonīmi... un cik varu spriest pēc dzīvē redzētā (un savulaik man bija tāds darbs, kurā redzēju krietni vairāk par parasto), jo sliktāk cilvēkam iet, jo mazāk viņš demonstrē publikai. Uz to neatliek laika, spēka un smadzeņu. Tev, pat ja viss tevis rakstītais ir reāls, iet visai viduvēji. (Man - labāk par vidējo, bet tas ir drīzāk pašnoskaņošanās rezultāts kā objektīvs rādītājs, lai gan noskaņošnās, protams, arī ietekmē organismu.)

Tas, ka ne visi raksta, tā ir taisnība. Bet ir arī cilvēki(lai gan tādu nav daudz), kuri tomēr raksta. Un arī es agrāk savas problēmas nevienam nepubliskoju, tā vietā es represēju savus pārdzīvojumus, nodzeroties un biju vēl dziļākā debresijā nekā tagad. Esmu bijusi pie psihoterapeita, kurš gan man neko jaunu neatklāja, bet ievēroju, ka savu pārdzīvojumu izrunāšana svešam cilvēkam, man lika justies nedaudz labāk. Tas arī ir iemesls, kāpēc sāku rakstīt Cibā + ieekonomēju naudu par psihoterapeita pakalpojumiem. Jā, piekrītu, ka ir cilvēki, kas ir piedzīvojuši vēl drausmīgākus notikumus par mani. Bet arī es esmu piedzīvojusi pietiekoši daudz traumējošus notikumus, kā rezultātā, tagad mentāli mocos. Aizliegt protams tev nevaru, bet būšu pateicīga, ja būsi saprotošs un vairs nekomentēsi manus ierakstus, jo tavi komentāri, liek man justies vēl sliktāk.

Es tieši biju domājis šo to piedāvāt, kas manuprāt, varētu līdzēt... bet tas tev nozīmētu pārāk daudz ko mainīt. OK, atfrendošu, ne aiz nelabvēlības, bet lai nebūtu tieksmes komentēt.

Paldies par sapratni! =)

Tava baiļu ēna tevi nekad nenoķers kamēr tu turpināsi kustēsies uz priekšu. Tā tevi aprīs tikai tad ja tu stāvēsi uz vietas vai iesi atpakaļ. Zinu ka priekšā ir smags, grūts un nejaušību pilns ceļš, kuru lai pārvarētu - tev prasīs visu tavu enerģiju, taču pa to ejot, soli pa solim tu attālināsies no tevi vajājošās tumsas.
Vienu dienu tu atskatīsies un tā būs pavisam neliels punktiņš uz tavas gaišās pasaules horizonta.

Varbūt tā vietā, lai bēgtu no tām prom, man ļaut tām sevi noķert!? Iespējams, tās vispār mani nemazs negrib nogalināt, bet skrien man pakaļ jo ir daļa no manis, bet kaut kāda iemesla dēļ es no tām baidos!? Iespējams es baidos pati no sevis! ?

Zinu, tu rakstīji, ka esi izmainījusi savu dzīvesveidu. Vai tu baidies kādā brīdī apstāties un pāriet atpakaļ pie vecā?

Jā, ir brīži, kad no tā baidos. Sapņos dažreiz murgoju, ka esmu atsākusi dzert, vai arī pīpēt un parasti sapņos nesaprotu kāpēc atkal to daru.

Kā tev ir labāk, vai tā kā bija agrāk, vai šobrīd?
Kas ir tas kas tev pietrūkst?

Lai gan tagad ir pietiekoši traki(it īpaši pēdējās dienas), agrāk bija vēl trakāk. Kas man pietrūkst? Dzīves baudīšana man pietrūkst.

Ko tu saproti ar dzīves baudīšanu un kāpēc nedari kaut ko lietas labad?
(Negribu likties uzmācīgs, vienkārši tas palīdz - tikt pie problēmas saknes.)

Tas nav tik viegli, kā varētu šķist. Lai tu varētu saprast manu šī brīža situāciju, man tev vajadzētu uzrakstīt ļoti garu stāstu un pat tad, tu līdz galam nesaprastu kādām mentālām mokām es izeju cauri. To varētu saprast cilvēks kurš pats tam ir izgājis cauri. Es pati jau ilgu laiku mēģinu atrast problēmas sakni, bet līdz šim vēl neesmu atradusi.

P.S Viss Ok... Tu neliecies man uzmācīgs =)

Ja tev rodas iedvesma un ir vēlme gari un plaši rakstīt, tad es labprāt izlasīšu par tevi.

Lai gan šeit cibā daudz ko personīgu rakstu, ir lietas kuras noklusēju, jo nevaru uzdrošināties tās šeit rakstīt. Bet vari atsūtīt savu epastu, ja uznāks vēlme, tad aizsūtīšu savu stāstu =)

Ja būs iedvesma, vari man rakstīt uz hellsing1@inbox.lv
(Mazliet pavecs e-psts, bet vēl strādā).