✽Tāda sajūta, ka skrienu prom no savām baiļu ēnām, kuras liek man justies tā, it kā tās mēģinātu lēni un mokoši mani nogalināt, bet skrienot esmu nonākusi strupceļā un man ir jāizvēlās vai nu skriet pa to ceļa daļu, kura ir pārklāta ar asām naglām, vai arī pa to daļu, kura ir pārklāta ar degošiem zariem.................. Ir laiks izvēlei! IZVĒLIES!!! Varbūt tā vietā, lai bēgtu no tām prom, man ļaut tām sevi noķert!? Iespējams, tās vispār mani nemazs negrib nogalināt, bet skrien man pakaļ jo ir daļa no manis, bet kaut kāda iemesla dēļ es no tām baidos!? Iespējams es baidos pati no sevis!? S.B |