Brain pickings [entries|archive|friends|userinfo]
brimstone

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Feb. 19th, 2018|10:34 am]
Man atkal viss pieriebies.
Uz darbu arī bez jebkādas steigas. Kaut ātrāk varētu tikt mājās.
LinkLeave a comment

[Feb. 16th, 2018|07:45 pm]
Kas tās par muļķībām, kas ik pa laikam ienāk prātā..?
Šovakar nomierināsim dumjo prātu. Atvēsināsim ar aukstu alu. Tad viss būs kārtībā.
LinkLeave a comment

[Feb. 16th, 2018|07:46 am]
[Current Music |Airthrive ft Veela - Fortuit]

Hey skeleton, why so grim?
LinkLeave a comment

[Feb. 15th, 2018|09:59 pm]
Nu, nu. Paskatīsimies, kas te notiek.
Kaut arī dotajā brīdī ir nenormāls spēka izsīkums, viena doma mazliet uzmundrina prātu.
LinkLeave a comment

[Feb. 11th, 2018|03:53 pm]
Besī tie forumi, kur nevar apskatīties kā izskatīsies tevis ieliktais materiāls, forumi kuriem nav Post preview.
RRRrrr!
LinkLeave a comment

[Feb. 9th, 2018|12:05 am]
Ultimatīvā izvairīšanās no dzīves - ierocies darbā. Nevajag ne sarunas, ne tuvību, pat ēdienu ne.
LinkLeave a comment

[Jan. 13th, 2018|11:01 am]
Kaut kas dikti sen nebijis un ņemot vērā apstākļus - dīvains. Man bija sapnis par spēles varoni. Parasti tie atgadās, ja esmu pavadījis 25/8 pie datora, ieslīcis dotās spēles pasaulē. Šoreiz, šo varoni noteikti negaidīju, jo konkrēto spēli pabeidzu un neesmu kustinājis jau 4 mēnešus.
Geralts pameta savu villu un savu mīļoto Toussantā, lai dotos vēl vienā episkā piedzīvojumā. Nilfgardā bija sākusies dumpinieku sacelšanās, tikai vēl viena bezjēdzīga politiskā spēle kurā Geralts tika iesaistīts. Neatceros sīkumus, bet šis sapnis bija filmas vērts, tas bija skumjš un interesants. Geralts nostājās dumpinieku pusē. Viņš zaudēja senus draugus. Tika sagūstīts, izprašņāts un mocīts. Viņš izcīnīja savu brīvību, stājoties pretī Imperatora Emīra personīgajai sardzei un stājoties pretī arī pašam Imperatoram, izcīnīja arī dumpinieku kāroto brīvību. Beigās viņš atgriezās Toussantā uz savu tukšo villu, kura pēc ilgiem viņa prombūtnes gadiem bija mainījusies. Viņa mīļotā sieviete tur vairs nebija. Tā bija atstājusi vēstuli, ka...
Neatceros vairāk.
Bija tikti jauki. Esmu izgulējies, aptuveni 10h miega.. Noice.
LinkLeave a comment

[Jan. 8th, 2018|10:54 am]
Es laikam sapratu. Esmu dikti drošs. Tik ļoti drošs, ka nav jācenšās. Nekur jau neaizmukšu.
"I'm a sure thing.". Kā tautā saka.
Bet vienmēr ir lielākas un izdevīgākas zivis.

Man vairs pietiks ar vienu kritienu. Tad es rakstu atlūgumu.
LinkLeave a comment

[Jan. 6th, 2018|04:05 pm]
Nupat pamanīju, ka pulkstens rādīja 4:04.
Laiks nav atrasts.
Un tā patiešām ir.
Man ir tik daudz ko darīt, tik daudz neinteresantu un nogurdinošu, bez maz vai traumējoši garlaicīgu lietu ko darīt. Taču tā vietā esmu pavadījis pēdējo nedēļu lasot grāmatas, kuras savulaik esmu palaidis garām. Jau divas ir izlasītas, gribētos šodien un rīt pabeigt vēl trešo. Kāpēc ne?
Darba lietas var atstāt darbā.
Nekad neesmu bijis grāmatumāns, ja tāds vārds eksistē un ja kāds zināmā cilvēku vēsturē tādu vispār ir izmantojis. Tā vietā, lai lasītu grāmatas kuras savulaik ir izlasījis mans tēvs un kuras man bērnībā ir tikušas ieteiktas, es nodedzināju laiku ar fimām, multfilmām un beigās arī spēlēm. Šķiet, kad man bija 16, varbūt biju izlasījis tikai 3 grāmatas. Vai nevienu, ja pieņemam, ka pārdalot ciparu "3" pa vidu horizontāli, apgriežot apakšējo pusi spoguļattēlā un pieliekot to augšējai pusei klāt iegūst "0". Un kā tad obligātā literatūŗa, kad gāji pamatskolā vai to nelasīji? - Tas bija pārāk neinteresanti. Iespējams, tas daudz izskaidro par manu pieļaujamo vai iedomāto analfabētismu. Nav jau tā ka neko nelasīju, bija pietiekami daudz mani interesējošo rakstu, čatu istabas (kuras brīnos, ka vispār vēl eksistē, bet tos droši vien apmeklē ļaudis, kuri meklē to "deviņdesmito un agro divtūkstošo gadu nostaļģiju"), forumus un, protams, komiksus. Ik pa laikam uzdūros kādai grāmatai, kuras saturs mani nedaudz ieintriģēja, taču kuru pēc 10-30 lappusēm noliku malā, iedomās tai uzspiežot zīmogu "garlaicīgi, neaiztikt". Droši zinu, ka tās grāmatas nekad arī nelasīšu. Iespējams, tolaik nebija pieejamas tādas grāmatas, kuras mani interesētu vai arī es nezināju kā tās atrast.
Ko esmu sapratis, katram ir viena mīļākā grāmata kuru viņi ir pārlasījuši ne veinu reizi vien. Tā viena grāmata, kas lasītāju piesaista gan emocionāli, gan garīgi. Tas nav viens un tas pats. Emocionāli - rodam gandarījumu lasot par autora aprakstīto personāžu, jūtam līdzi tā priekiem un bēdām, smejamies, kad tas smejas un raudam, kad tas raud. Garīgi, mēs ievietojam sevi, šī personāža apavos un izdzīvojam tā piedzīvojumus, it kā tie notiktu ar mums pašiem vai pielīdzinam personāža piedzīvojumus savējiem, līdz aprodam pie domas, ka šī grāmata ir rakstīta nejau par kādu fiktīvu perosnāžu, bet gan par tevi - lasītāju, līdz tā kļūst par Tavu svēto rakstu.
Šobrīd es zinu. Esmu palaidis garām pārāk daudz interesantu pasauļu, laika ir maz, bet tās ir jāatklāj. Turpinam.
LinkLeave a comment

[Jan. 2nd, 2018|10:34 pm]
Iespējams esmu paredzēts tikai platoniskām attiecībām.
LinkLeave a comment

[Jan. 1st, 2018|02:57 pm]
"...Viņa izpostītais, nejūtīgais, teju vairs neeksistējošais ķermenis gulēja uz tuksneša smiltīm. Viņš mēģināja runāt, bet skaņas nebija, viņš centās saklausīt, bet neko nedzirdēja, centās pakustēties, bet nebija vairs ar ko. Viss, kas no viņa bija palicis bija tikai smērējums tuksneša vidū un dažas vēl nedaudz cilvēcīga rakstura ķermaņa daļas. Ar savu vienīgo vēl funkcionējošo aci viņš knapi varēja saskatīt sev apkārt notiekošo - neko. Par spīti savam stāvoklim, bija pie pilnas samaņas.
Tas nav godīgi.
Visums pret viņu jau tā ir netaisni izrīkojies.
Mums bija vienošanās. Man tika apsolīts. Tu Man apsolīji, ka tas beigsies. Tu Mani nedrīksti šādu atstāt. Tu teici ka mani idzēsīsi, ak Dievs, atgriezies un izdzēs mani! Izdzēs mani! Izdzēs mani! Izdzēs mani! Izdzēs mani! Izdzēs mani! Izdzēs mani! Izdzēs mani! Izdzēs mani! Izdzēs mani! Izdzēs mani! Izdzēs mani! Izdzēs mani! Izdzēs mani! Izdzēs mani!..."

Ar šādiem tādiem izrāvumiem, bet, priekš manis vissāpīgākā aina no jebkuras grāmatas ko esmu lasījis. Mazliet atgādina pēdējo ainu no Lynn Okamoto mangas "Elfen Lied".

Izdzēs mani!
LinkLeave a comment

[Dec. 31st, 2017|10:10 pm]
Scotty doesn't know!
Dzeršanas spēle galā, kas tālāk?

Šampanietis mani nonāvēs šovakar. To dzert laikam nebūtu labi, pretstatā visam ko esmu jebkad teicis.

Kaut kādu - tādu kādu vēlaties - Jauno gadu Cibiņi!
LinkLeave a comment

[Dec. 30th, 2017|07:04 pm]
Ir smieklīgi cik ātri aizraušanās pārtop par vienaldzību.
Laikam jau tur tā lieta, tā bija tikai aizraušanās, kaut kas uz īsu mirkli. Priekškam es ko tādu jūtu? Tas ir cilvēcīgi, bet nu un? Neviens no tā neko neiegūst - tikai vairāk zaudē, tad kāda jēga?

Labi ka darbs novirza prātu no beztēmas un dod smadzeņu šūnām kādu produktīvu mērķi.
LinkLeave a comment

[Dec. 26th, 2017|09:29 pm]
Iespējams esmu pārāk iegrimis pagātnē, palicis, iesprūdis pie sen pārdzīvotiem, taču joprojām mani postošiem notikumiem, tie mani ir padarījuši aklu un es neredzu kas man notiek apkārt.
Es nevēlos lai pagātne atkārtojas, tāpēc vienkārši aizsiešu acis, lai brīdī kad pagātnes migla pašķirsies, es paliktu akls kā tas bijis līdz šim.
LinkLeave a comment

[Dec. 26th, 2017|08:48 pm]
Atkal uznācis baigais tukšums. Pa dienu viss taču bija labi.

Lai Šis būtu mans pēdējais gads.
LinkLeave a comment

[Dec. 24th, 2017|10:14 pm]
Let us have ourselves another lonely little Christmas..

Atceros vienu gad', gandrīz nodega egle. Sveces liesma, uz kuru ilgi tovakar skatījos, noķēra vienu no egles skujām, par laimi visa egle nenodega, cik tur trūka, bet puse zara bija melna.
LinkLeave a comment

[Dec. 18th, 2017|06:54 am]
Un kā pie šādiem apstākļiem lai dzīvo???
Ir divi varianti, esmu iepriekš jau rakstījis: Izvācos un atdodu pusi vai vairāk savas algas par īri un mirstu badā; Visu atstāju kā ir un gaidu kad atstiepšu kātus.
Viss.
LinkLeave a comment

[Dec. 16th, 2017|10:48 am]
Kausētais siers ar kakao, cukuru un sasmalcinātiem riekstiem (ķipa nutella), un ar dažādām piegaršām - melnās tējas, kafijas, alus...
Vai tas vispār strādātu?
Link1 comment|Leave a comment

[Dec. 14th, 2017|07:56 pm]
[Current Mood | blah]
[Current Music |Wham - Last Christmas]

Ja gribi kādam pamatīgi iedirst sirsniņā, uzaicini šo personu, kurai gan ir jābūt tevī stāvus iemīlējušamies, uz ziemassvētkiem pie sevis ciemos. Atbildi uz viņu jūtām, parādi ka esi īstais/ā.
27. datumā neatbildi uz viņa/s ziņām, zvaniem, ignorē šo personu itkā tās nebūtu šai pasaulē. Izdzēs viņu no savas dzīves. Nav jau tā ka tev tam būtu liela nozīme.
Katru reizi, kad atskanēs dziesma "Last Christmas", tā persona atcerēsies kas notika tais' ziemassvētkos.
LinkLeave a comment

[Dec. 13th, 2017|09:34 am]
Es negribu vēlvienu S.
LinkLeave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]