Brain pickings [entries|archive|friends|userinfo]
brimstone

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Oct. 15th, 2017|10:53 am]
Shortly, I think I may be infatuated with her.
Only question is, what does she think?
LinkLeave a comment

[Oct. 13th, 2017|10:45 pm]
Senua izskatās pēc kādas senas paziņas..
LinkLeave a comment

[Oct. 12th, 2017|09:26 am]
Jāpārstāj dzīvot realitātē, jāatgriežas pie spēlēm un fantāzijām. Tur ir droši, tur ir labi, tur neviens nenosoda.
LinkLeave a comment

[Oct. 8th, 2017|05:49 pm]
Esmu gandrīz pabeidzis lasīt D. Eggersa grāmatu "The Circle" un, kaut arī es sapratu uz ko parakstos, ka tajā būs stāts par soc. tīklu utopiju, es nebiju gatavs tam, ka šī grāmata man dos to smacējošo, intriģējošo un tai pat laikā šausminošo "Black Mirror" sajūtu.
Lieliska lasāmviela.
LinkLeave a comment

[Oct. 8th, 2017|05:42 pm]
Ah, tas skumjais brīdis, kad attopies - sēžot pie datora, skatamies kādu YouTube video, uz galda ir 2l kolas pudele, saņurcīts šokolādes papīrs un tev klēpī ļoti ērtā un aizsmiedzamā pozīcijā stāv bļoda ar čipšiem - ka tev ir 28 un tu esi viens.
Komēdijas zelts, dāmas un kungi.
Link1 comment|Leave a comment

[Sep. 27th, 2017|06:28 pm]
Amg...
Nekad vairs neēdīšu picu.
2x 30cm picas... atā slaidums, sveiks lai dzīvo vēders.
LinkLeave a comment

[Sep. 25th, 2017|11:48 am]
Piena Oolong tēja smaržo un garšo pēc paradīzes. Es pat neņemtu ļaunā, ja tas būtu mans pēdējais dzēriens.
Link1 comment|Leave a comment

[Sep. 24th, 2017|12:13 pm]
Cilvēkiem ir neierobežots potenciāls veikt un darīt visu ko tie vēlās, iemācīties jebko ko tie vēlas un arī panākt jebko ko tie vēlas. Vienīgais, kas cilvēku ierobežo ir tā materiālais stāvoklis. Kārtējo reizi par to iedomājos. Mani fascinē cilvēki, kas ir paguvuši apgūt tik daudz visādu iemaņu, par kuru apgūšanu es varu tikai sapņot un viņi par to runā, ka tas jau nav nekas īpašs, tik tā, starp citu.
Kas tajā šķiet pats prātam neaptveramākais ir tas, ka tiem ir apņēmība to visu apgūt. Saki, ka ir garlaicīgi, gribas ar ko nodarboties, saki, ka ir daudz brīva laika, ko svādāk nav ar ko aizpildīt, saki, ka tas ir labāk nekā palikt bezdarbībā un lēnām notrulināt savu prātu. Viņi zin ka būs grūti, nogurdinoši un tas izsūks pēdējo kripatiņu dzīvības no viņu dvēseles, bet viņi pēc tā tiecās kā izslāpis, tuksnesī nomaldījies ceļotājs pēc ūdens. Tuksnesis būdams mūsu ikdiena un ūdens - izmaiņas. Konkrēti būtu teikt kāds psiholoģisks stāvoklis bez kura, kā izrādās, mēs nemaz nevaram dzīvot, bet kuru mēs nopeļam un kad tas uzkrājas cenšamies no tā atbrīvoties - stress.
Nav nekā labāka kā pēc ilgstoša stresā pavadīta perioda tu atrisini visas problēmas un jūties labi - atbrīvots, visu vēlēto ie- un apguvis.
Mēs nevaram katru dienu būt laimīgi un ar visu apmierināti, tāpēc mums, cilvēkiem ir nepieciešams haoss, nezināmais, kāds apgrūtinājums, sajūta, ka kaut kam ir jāamainās, kaut kas jāizbeidz un kaut kas jāsāk.
Nezinu vai to var attiecināt uz visiem. Dažiem patīk strādāt un strādāt daudz, citiem pietiek ar 9-17 un tie neko vairāk arī negrib, dažiem vispār labāk patīk neko nedarīt.
Bet kur paliek jaunā, nezināmā apgūšana? Ne visiem interesē pavadīt visu svu brīvo laiku pie kādas mācību iestades auditorijas sola. Viņi visu sev interesējošo apgūst pašapmācības ceļā. Nav jāiet pavāru skolā lai iemācītos gatavot ēdienu, nav jāmaksā n-tie simti lai apgūtu valodu. Tiesa, nebūs izglītību apliecinoša dokumenta, bet vai tas ir tik būtiski? Vai ir nepieciešams ierāmēt katru savu dzīves sasniegumu, vai arī tomēr pietiek ar to vienu brīdi dzīvē, kad tu pirmo un iespējams (diemžēl) pēdējo reizi parādi savas prasmes un nošokē visus sev blakus esošos ar savām prasmēm.
Es nesaku, ka vajadētu izlasīt vikipēdijas rakstu par cilvēka anatomiju un ķerties kādu operēt, Džek.
Nav vajadzīgs ieguldīt bagātību savā izglītībā lai nosistu laiku un ko apgūtu. Stress nāks pats no sevis, tu mēģināsi, darīsi, tev nezdosies un tu dusmosies, kāpināsi frustrāciju, stresu, bet beigās, kad tu to apgūsi - iegūsi arī atvieglojumu un laimes sajūtu par paveikto.
Ja tev trūkst apņemības ko pasākt, tad izaicini sevi. Uzliec sev mērķi un nosaki neizdošanās sekas. Tas vai tu to ievērosi ir atkarīgs no tevis paša.

---

Es vairs nezinu ko es rakstu. Sauksim to par apņēmību uzrakstīt kādu domu, kuru pusceļā es sāku jau zaudēt, bet negribēdams izdzēst rakstīto, jo skaneja +/- sakarīgi, turpināju.

---

Doma zūd, kad prātā iešaujas kāda random doma un visu sabojā. Kā izrādās tītara gaļa ir kā vistas gaļa, tikai elastīgāka.

---

Sāp kreisais plecs.. Laikam vecumdienās pazaudēšu šo roku. Nu nekas.

---

Būs jāaiziet uz kādu pasākumu drīzumā.
Link1 comment|Leave a comment

[Sep. 23rd, 2017|01:39 pm]
Ecolines? Drīzāk Biohazzardlines. Garām braucošais autobuss nolaida mākoni izmešu.

---

Latviešiem nav talantu kino industrijā. Viss, kas pēdējo gadu laikā ir bijis nozīmīgs, ko latvieši spējuši uzfilmēt ir; "Viņas melo labāk", "Ugunsgrēks" un "Rīgas sargi". Un es neizsaku nekādas uzslavas, šīs lentes vien vajadzētu nokaisīt ar sāli un sadedzināt.
Ja Jums nav ne mazākās nojausmas kā uzrakstīt jebkura ekrāna cienīgu scenāriju, tad lūdzu, velna dēļ nerakstiet. Pieturēsimies pie debīliem realitātes šoviem.
Zems budžets nav radošu prozu ierobežojošs faktors, iztēles trūkums - ir.

---

Varētu uzrakstīt kādu nodaļu iz mana sacerētā stāstiņa.. hm.
LinkLeave a comment

[Sep. 19th, 2017|08:46 am]
I' in too much pain... I'm like Mr. Meeseeks who's existed for far too long. "I just want to die..."
LinkLeave a comment

[Sep. 18th, 2017|07:56 am]
Varbūt man tikai patīk doma par mīlestību, bet īstenībā tā nav vajadzīga.
Link3 comments|Leave a comment

[Sep. 17th, 2017|03:53 pm]
Pamodos viss sāpošs, it kā mani pa nakti kāds būtu spārdījis un sitis.

No-shave Sunday pārvērtās par izbraucienu uz lielveikalu. Mana āda mani ienīst.

Vai zinājāt, ka apģērbs bez idiotiskiem uzrakstiem ir dārgāks nekā ar tiem?

Pie Biķernieku trases stāv noparkota jūra ar mašīnām, policisti kā mušas berzē rokas.

Siera bumbas joprojām ir garšīgas.
LinkLeave a comment

[Sep. 16th, 2017|12:19 am]
Tik jocīgi, aizmirsu darbā telefonu. Pirmo brīdi jutos pilnīgi vai atvieglots, kabatas kļuvušas vieglākas. Bet kad atskārtu ka atstāju telefonu darbā, mazliet sasmējos. Šobrīd tāda jocīga sajūta, ka daļa manis ir nogriezta.
Nekad neesmu bijis un nebūšu no tiem kas visu savu dzīvi tur telefonā un pa ielu pārvietojas ieslīcis displeja gaismā, bet tā Ir jocīga sajūta, it kā kaut kas dzīvē pietrūkst.
LinkLeave a comment

[Sep. 10th, 2017|03:50 pm]
Braucot autobusā, uz īsu brīdi aizdomājos par savu dzīvi. Kā parasti.
Šis ieraksts varētu šķist kā kaut kas līdzīgs vienam senākam ierakstam, bet kāda iekšēja sajūta liek man gribēt uzrakstīt savu domu neatkarīgi no tā.
Cilvēks ir atmiņu kopums.
Mēs savā dzīvē piedzīvojam dažnedažādus notikumus un pārdzīvojumus. Pirmo dzimšanas dienu, pirmo skolas dienu, pirmo draugu, pirmo mīlestību, pirmo skūpstu, pirmo nakti ar kādu kopā, pirmo strīdu, pirmo šķiršanos, pirmo rītu kad pamosties apķēris podu, pirmo - pēc ilgiem laikiem - vientuļo nakti, pirmo rehabilitācijas seansu, pirmo savu sāpju atzīšanos, pirmo tuva cilvēka aiziešanu no šīssaules, pirmo raudoša un pārdzīvojoša tuvinieka mierināšanu, pirmās šaubas par nākotni, pirmo reizi atmostoties no narkozes slimnīcā, pirmo jebko un visas pārējās n-tās reizes un notikumus kurus vien Jūs variet iedomāties - tie visi veido Mūs. Mūsu pasauli veido cilvēki kuri šajos notikumos ir mums līdzās, tapat arī mēs esam daļa arī no viņu pasaules, jo esam bijuši Tur, kad bijām nepieciešmi, bijām nejauši viesi vai pat neko nenojautošī garāmgājēji.
Mēs ikdienu dzīvojam bezkaisīgā monotonitātē un vienīgais iemesls kāpēc mēs turpinam dzīvot ir lai izbaudītu to īso prieka pilno brīdi, kad viss pārējais - līdžinējais kļūst par nenozīmīgu, noietu ceļa posmu.
Varbūt es to neizrādu, varbūt es to vienkarši neprotu izrādīt lai cits saprastu?
Es dzīvoju man apkārtējiem cilvēkiem, ģimenei (vai tam kas no tās palicis pāri), draugiem, kolēģiem un arī tiem ik pa retam sastopamiem paziņām.
Es nēsāju sev līdzi visādu bagāžu no pagātnes, kaut arī citi man saka lai es to atstāju mierā. Esmu nodarījis pāri tik daudziem cilvēkiem manā dzīvē, ka es vēlos pagriezt laiku atpakaļ, lai tikai izmainītu notikumu gaitu, lai nebūtu pinies šo cilvēku dzīvē. Brīžiem šķiet grūti sadzīvot ar sevi un manām kļūdām. Cik daudz pasauļu esmu nobružājis vai pat izpostījis, kā parazīts meklēdams sev īslaicīgu saimnieku. Man ir devuši tik daudz un esmu ņēmis ko varēju, bet es neprotu dot. To apzinoties es norobežojos. Sapratis savu dabu, es negribu vairs darīt citiem pāri. Lai nu cik tas pretrunīgi aŗī neliktos, šādi es nodaru vēl lielāķu postu - sev un man apkārtējiem.
Atceros tos labos brīžus no savas dzīves un saprotu, ka tie nav pēdējie. Atceros skumjos un arī sāpīgos - zinu, ka man to priekšā vēl būs daudz. Zinu, ka tas nenotiks vis rīt, parīt, vai vispār tuvākajā laikā, bet kādu dienu es izlasīšu šo un citus ierakstus un atskārtīšu cik biju dumjš. Es nekur netaisos aiziet. Es tikai saku ka man ir slikti, bet īstenībā ir vairāk kā labi. Tas ka uznāk kāds melns mākonis, ietin mani savā miglā - gadās.
Mēs dzīvojam lai izbaudītu prieku un tiektos pēc šīs enigmātiskās laimes. Bet mūsu ciešanas ir daļā mūsu ceļojuma un tās mūs pilnviedo.
LinkLeave a comment

[Sep. 7th, 2017|07:25 am]
Tā bija plaši apmeklēta, ļaužu pilna vieta, kas līdzīgs kafejnīcai vai restorānam, ar gaumīgi sadalītām platībām, kur viena bija ieturēta senlaicīgā, otra futūristiskā, cita kādas mūsdienu kulturās stilā, lai izpatiktu jebkurai apmeklētāju gaumei. Vienā no tām, gaišā ar baltām, bet greznām mēbelēm ieturētā telpas daļā, uz krēmkrāsas dīvāna sēdēja meitene, viena. Viņa klusām pie sevis dziedāja kādu man pazīstamu, bet vārdos neaprakstāmu rokbalādi. Es tai brīdī lēnām gāju viņas virzienā, lai apsēstos savā ierastajā vietā pie blakus esošā galdiņa, jutos ka tur pat varētu arī palikt, aizvēŗt acis un nepamosties. Tā bija kā mana nelielā paradīze. Taču viņas balss skanēja kā sirēnas vilinājums. Tiklīdz viņa pārstajusi dziedāt, es saņēmu spēkus un pastiepos uz blakus esošo plašu plauktu, izvilku To vienu ierakstu plati, kurā bija šis neaprakstāmās grupas dziesma. Neapdomīgi pateicu skaļā balsī, "izklausās pēc viņiem."
Meitene paskatījās manā virzienā un iesmējās. Viņas āda bija bāla, mati dažus toņus par gaišu un šajā gaismā, viņas acis mirdzēja kā sudrabs. Tērpusies gaišās drēbēs, viņa varēja būt kā spoks, kā eņģelis, kā nāve. Viņas smaids bija plats un izteica man visu, tas bija kā palīgā sauciens. Es viņai atbildēju..

Protams tas bija sapnis, ko jūs?
LinkLeave a comment

[Sep. 4th, 2017|08:37 pm]
A - Cik tev partneri bijuši?
Z - Neviens.
A - Vai tavuprāt, sekss tev ir svarīgs attiecībās?
Z - Nē.
A - Kāpēc ne?
Z - Galvenais, lai cilvēkiem vienam ar otru būtu interesanti, būtu par ko parunāt un būtu kāda kopīga aktivitāte ar kuru aizrauties.
A - Vai šī aktivitāte nevarētu būt sekss?
Z - Varētu, bet ne manā gadījumā, es vairāk runāju par kādu kopīgu interesi kā kopīga aktīva atpūta, vai ceļošana, vai jebkas cits, kas varētu aizraut mūs abus. Sekss lai paliek zem segas.
Pēc kāda nekonkrēta laika posma.
Z - Cik var nodarboties ar visām šītām muļķībām, nāc, drāzīsimies kā zaķīši!
A - Tu man to prasi katru dienu..?
Z - Un?
A - Vai atceries, ko tev prasīju kad tikko sākām.
Z - Es tolaik vēl nezināju. Nāc, mamma sataisījusi salātus un viņai no tevis vajag krējumu.

---

Un vakar aizdomājos, cik tomēr labi ka man nav ikdienā jākrāmējās ar papīriem. Ironiski, patiesi. Jauna sistēma, pavadzīmes jātaisa man!

---

Siera bumbas..Mm

---

Wubba Lubba Dub Dub!
Link1 comment|Leave a comment

[Sep. 3rd, 2017|09:24 am]
Pavisam noteikti nešaubos, ka tas notika Rick and Morty iespaidā;
Vasara, izbrauciens ar nezināmiem cilvēkiem un neilgs romantisks piedzīvojums ar divām daiļām meitenēm un viņu dubultniecēm (ne dvīņu māsām) no citas dimensijas.
Ha..
LinkLeave a comment

[Aug. 31st, 2017|11:01 pm]
Reklāmas ir inde.
LinkLeave a comment

[Aug. 31st, 2017|08:45 pm]
Rīgā gaiss ož pēc mēslojuma..
LinkLeave a comment

[Aug. 30th, 2017|09:13 am]
Dzīve pilna kļūdām.

Kļūdains izteiciens.
Kļūdains priekšstats.
Kļūdains nolūks.
Kļūdains rezultāts.
Kļūdaina izvēle.
Kļūdaina rīcība.
Kļūdaina doma.
Kļūdaina realitāte.
Kļūdaina eksistence.
Kļūdaina dzīve.

Pats arī kļūda.
LinkLeave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]