Brain pickings [entries|archive|friends|userinfo]
brimstone

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Dec. 11th, 2017|09:32 am]
LinkLeave a comment

[Dec. 10th, 2017|10:00 pm]
Kāda nozīme tam, kas notiks rīt? Pasaule var apstāties vai iet bojā, tāpat arī tās iemītnieki un es kopā ar tiem.
Nevienam nav nekādas daļas gar mani aiz manas mūra sienas, visi tai tāpat paiet garām. Nevienu neinteresē kas tur notiek un kāpēc. Neviens vairs pat ampelējoties nemēģina tajā uzrāpties un paskatīties kas notiek lejā. Tā tak vēl nav tik augsta varētu tak..

Nekas, drīzumā neko vairs nejutīšu.
LinkLeave a comment

[Dec. 9th, 2017|11:47 pm]
Vai kāpt uz jauna grābekļa, vai labāk pārlekt tam un visiem nākošajiem pāri?
Link2 comments|Leave a comment

[Dec. 9th, 2017|12:00 am]
Ha, sen nedzirdēta...
LinkLeave a comment

[Dec. 6th, 2017|07:48 am]
"Anger continued on past its usefulness becomes unjust, then dangerous. Nursed for its own sake, valued as an end in itself, it loses its goal. It fuels not positive activism but regression, obsession, vengeance, self-righteousness. Corrosive, it feeds off itself, destroying its host in the process."

Ursula K. Le Guin

---

True story.
LinkLeave a comment

[Dec. 4th, 2017|10:51 pm]
Biju iesprūdis tādā kā ātrās pārlades posmā, kā īsi pēc tam kad saglabā spēli.
Es ieeju tumšā, drēgnā telpā. Pa kreisi no manis sniedzās dziļa krauja, no kuras bija jūtams patīkams siltums, bet no kuras dzīlēm spīdēja dzeltenīgi zaļgana gaisma. Pa labi no manis, gaismas atspulgs ļāva saskatīt ko līdzīgu senai, ūdens izskalotai alai ar joprojām tekošiem, pilošiem stalaktītiem un miklu, slidenu akmeni zemi zem kājām.
Paejot pāris soļus uz priekšu es uzduros kaut kam mīkstam. Tas sakustas, bet gaismas atspulgs neļauj saskatīt kas slēpjas alas tumsā. Izmisumā palecu atpakaļ, bet nodomājis, ka priekšā nekā nav, ka tā bijusi tikai mana iztēle, zemapziņa vai, pakratījis galvu turpinu doties uz priekšu. Tur ir kluss, es dzirdu tikai savus soļus un ik pa brīdim pret zemi atsitušos ūdens pilienu. Tumsā nozibsnī divi balti punkti un pirms paspēju noreaģēt uz redzēto, neparasto gadījumu, tuliņ pat redzu, kā manā kreisajā rokā ir iekodies milzīgs sunim līzīgs radījums, kura galvu rotāja izkropļots cilvēka galvaskauss. Tā cilvēkveidīgie žokļi iecirtušies manā miesā, tā baltās acis raudzījās manās un tajās redzams riebums, niknums pret jebko kas
uzdrošinājies iztraucēt to no viņa migas. Tas aizcērt savu žokli un norauj manu kreiso roku. Tuliņ vai zaudējis samaņu, apjucis, redzēdams savus pārrautos muskuļus un kaulu šķembas es paklūpu. Neatlaižot skatienu no savas bijušās kreisās rokas ar kuru pavisam nesen vēl satvēru rokturi uz šo nolādēto alu, jūtu karstumu nākam no apakšas kamēr krītu tai dzeltenīgi zaļi spīdošajā kraujā un jūtu kā divas baltas acis uz mani noraugās no augšas pirms viss kļūst melns un es ieeju tumšā, drēgnā telpā..
LinkLeave a comment

[Dec. 3rd, 2017|10:05 pm]
Tā nenormālā tukšuma sajūta...
Link1 comment|Leave a comment

[Dec. 3rd, 2017|02:01 pm]
Es negribu neko sabojāt..
Tai pat laikā pretī man saka - kāda starpība, sliktāk nebūs. Bet vai tad ir slikti? Varētu kļūt labāk, interesantāk vismaz. Vai sliktāk, daudz sliktāk..
Tik maza pilsēta, bet tik liels attālums.
LinkLeave a comment

[Dec. 2nd, 2017|07:52 pm]
Cik tas ir viegli..
Pamodos bez maz vai optimistisks, kas ar mani notiek ļoti reti, sevišķi pēdējos pāris gadus. Diena aizsākās labi, pat bija iedvesma pastrādāt, bet tagad vakarā ir nenormāls spēka izsīkums un vilšanās par visu, atkal melnie. ZB viss.
Ejiet dirst.
LinkLeave a comment

[Dec. 1st, 2017|09:33 pm]
Ha, man pakļautībā ir 4 mērkaķīši.
LinkLeave a comment

[Nov. 30th, 2017|07:37 am]
[Current Music |Ark Brown - Crazy About U]

"Friendship is unnecessary, like philosophy, like art, like the universe itself...
It has no survival value; rather it is one of those things which gave value to survival."
- C.S. Lewis

---

Jocīgie sapņi..

---

Izrādās būšu ilgdzīvotājs..sasodīts.

---

Hmm..
LinkLeave a comment

[Nov. 29th, 2017|08:44 am]
[Current Music |John Mayer - Helpless]

I never axed for this.

---

Visi saka lai uzņemos iniciatīvu un es, protams, sāku domāt ka varētu arī.. Bet vai tiešām vajag?

---

Am I hopeless?
LinkLeave a comment

[Nov. 28th, 2017|07:52 am]
Ja es ņemtu dalību spēlēt krievu ruleti, es droši vien iznāktu miljonārs.
LinkLeave a comment

[Nov. 27th, 2017|08:37 am]
Iztēloties sevi mirstam ir gana viegli, bet domās sevi nogalināt..daudz grūtāk nekā sākotnēji šķita.

---

Kāpēc man sapņos plosās cilvēki kurus nevēlos vairs savā dzīvē?

---

Kāda jēga dzīvot, ja tu šo dzīvi nedali ar kādu citu, kopā? Nav vajadzības ne pēc kā, priekškam censties un darīt ko vairāk, ja manus darba augļus neviens atskaitot mani tā arī neredzēs? Man nevajag...

---

Visu vakardienu centos kaut ko uzlikt uz papīra, tikai ap pusnakti man kaut kas izdevās. Tāpat gan nekad nepabeigšu, neviens to tāpat neredzēs. Nevienu tāpat neinteresē.

---

Ko es šeit daru?...
LinkLeave a comment

[Nov. 26th, 2017|11:15 pm]
Ja Tev nav sirds, kādēļ tu vēlies uzbūvēt mūri?
LinkLeave a comment

[Nov. 26th, 2017|10:10 am]
Vai mans pēdējais sapnis man parādīja manu īsto es? To kas slēpjās aiz visām maskām, to patiesi , neprātīgo un dusmīgo puiku kuru esmu centies ignorēt visu savu mūžu?
Vai es tiešām būtu gatavs kādu nogalināt? Vai es tiešām radītu briesmoņu armiju kas mani sargātu? Vai mana iztēle vienkārši sāk trakot, jo neuzlieku to uz papīra?

Es biju skolnieks. Man apkārt bija man līdzīgi cilvēki, pasaules pievilti, dusmīgi un daži pat neprātīgi. Es tiem biju palīdzējis atmodināt viņu pirmatnējās dusmas, iekustinājis visu viņu ciešanu kodolu. Mēs kopējiem spēkiem postījām pasauli, bet neviens nekad vēl nebija mūs pieķēris līdz brīdim. Vienu dienu es soļoju pa vēl kūpošo kaujas lauku. Ugunsdzēsēju brigātes centās apdzēst mūsu radītās liesmas un glābt apraktos, iesprostotos ļaudis. Dzirdēju, ka manā virzienā, lielā ātrumā brauc brigāde, šķiet, neaprēķinājuši ātrumu iebrauc bedrē, kas kā rampa viņus uzšauj gaisā, smagā augunsdzēsēju automašīna ietriecas zemē, dažus soļus no manis. Es redzu ka pasažieri ir bez samaņas. Es uz tiem īsu brīdi skatos, zaudējis jebkādu kontroli pār sevi, paceļu roku un sārta, elektrizēta enerģija uzplaiksnī, man priekšā stāvošā automašīna ar visiem tās pasažieriem uzsprāgst, bet es smejos. Es smejos pilnā rīklē. Tikai vēlāk, ceļā uz zavu bunkuri es attopos, ka tā nevajadzēja darīt. Esmu izdarījis ko graujošu sev, tā arī citiem. Dzirdu apkārt esošos ļaudis runājam - beidzot viņš ir pieķerts. Viņu rādīšot pa televizoru.
Pārnācis savā bunkurī, mani sagaida tas pats skats, kas parasti, neviens nezin par šodienas notikumiem, visi tikai priecājās par vakardienas uzvarēto kauju, vai slaktiņu, kā gribi.
Ieslēdzu televizoru un redzu videomateriālu no ugunsdzēsēju automašīnas kameras. Es stāvēju nepilnus 5m no viņu avārijas vietas. Piegāju klāt un notupos. Manas acis ieskatījās kabīnē, mana seja bija pilnībā redzama, es biju noaudzis ar bārdu, mani mati bija izpūruši, acis.. tajās dega spožākā elles liesma. Es pie sevis kaut ko murmināju un smējos, it kā būtu zaudējis prātu, kratīju galvu it kā būtu konfliktā ar sevi. Bet beigās tomēr uzvarēja tas pirmatnējais, tas tumšais, tas kas visu šo bija aizsācis.
Es biju izmisumā, kaut arī nesapratu kāpēc, vai tāpēc ka biju meklēšanā, vai tāpēc ka redzēju sevi no malas?
...

Un tā, kāpēc Jūs man sekojat?
Link4 comments|Leave a comment

[Nov. 25th, 2017|03:19 pm]
Vells lai parauj, ko tik nevar atrast ja uzgooglē vecus nickname'us. Holy Hell.
Link2 comments|Leave a comment

[Nov. 25th, 2017|11:20 am]
Atceros, pirms aptuveni milions gadiem, aptuveni ap šo pašu laiku, tad bija vēls novembris, tumšs, drēgns vakars un es lēnā solī gāju no darba mājup. Austiņās skanēja Weird Al dziesmas. Man pretī, tieši manā trajektorijā bija iznācis kāds vecs onkulis. Mazliet neomulīgi, kad kāds svešs skatiens tevi izseko, kamēr tu ej tai personai garām, bet kas ir vēl neomulīgāk - dzirdēt, kad esi jau pagājis garām, ka tā persona tev aiz muguras kaut ko bļauj. "Uzmanies no sievietēm!" - tā teica. Es nosmējos, bet.. Neilgi pēc tam notika lietas, kuras esmu jau iepriekš aprakstījis.
Šodien - stāvu, gaidu autobusu, man klāt pienāk kāda večiņa, noteikti ieraudzījusi man rokā lietussargu, jautā vai šodien līs. Vienīgias iemesls kādēļ to biju paņēmis, jo dzirdēju ka no rīta varētu būt lietus, bet tas izrādījās lieki. "Es braucu uz kapiem, gribēju tik zināt kas mani sagaida, būs lietus, ne. Nu paldies bērniņ. Saudzē sevi, saudzē savu skaistumu. Nepinies nearvienu." - Kā man uz to būtu jāreaģē? Demence vai pareģojums. Vienkāršs laba vēlējums? Spriežot pēc iepriekšējā šāda atgadījuma, man vajadzētu ieslēgties mājās un nearvienu netikties, nesaistīties, vienkārši pazust līdz jutīšos droši iznākt. Bet būsim atklāti, tas nav pareģojums, gan jau tikai vēlējums.
Kas ir sliktākais kas varētu notikt?
LinkLeave a comment

[Nov. 25th, 2017|08:03 am]
Āāā...
Galva sāp.

Allah, nekad vairs nedzeršu.
Darba drāma ir tik jauka tēma.
Link3 comments|Leave a comment

[Nov. 23rd, 2017|09:16 am]
Es gribu būt kāds cits.
LinkLeave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]