Man grūti spriest, cik lielā mērā tevis rakstītais ir literatūra, bet pat vislabākajā variantā, manuprāt, tu pārāk koncentrē savas domas uz visādu figņu, kura šai konkrētā momentā tev netraucē. Nafig visu laiku domāt par sarkano mērkaķa pakaļu (c) anekdote?