· ***Akašas✽Ieraksti***

Man grūti spriest, cik lielā mērā tevis rakstītais ir literatūra, bet pat vislabākajā variantā, manuprāt, tu pārāk koncentrē savas domas uz visādu figņu, kura šai konkrētā momentā tev netraucē. Nafig visu laiku domāt par sarkano mērkaķa pakaļu (c) anekdote?

Tev nesaprast. To var saprast tikai cilvēks, kurš pats ir izgājis vai iziet cauri tam, kam mentāli izeju cauri es.

P.s Tas ko tu sauc par figņu, priekš manis ir nopietna problēma, kura man traucē 80% no nodzīvotās dienas.

Kad mums atliek laiks un spēki kaut ko rakstīt - tad tā ir figņa.

izmet tos 80% un pašai pavērsies cits skats uz dzīvi. Un nevajag 100% uztvert visu to, ko cilvēki tev saka. Cilvēki ir briesmoņi. Izmet arī 80% no tā, ko viņi saka. Gan tad arī pašai kompleksu būs mazāk

Apskaužama iedomība. Ne visi raksta par savām problēmām dienasgrāmatās pat anonīmi... un cik varu spriest pēc dzīvē redzētā (un savulaik man bija tāds darbs, kurā redzēju krietni vairāk par parasto), jo sliktāk cilvēkam iet, jo mazāk viņš demonstrē publikai. Uz to neatliek laika, spēka un smadzeņu. Tev, pat ja viss tevis rakstītais ir reāls, iet visai viduvēji. (Man - labāk par vidējo, bet tas ir drīzāk pašnoskaņošanās rezultāts kā objektīvs rādītājs, lai gan noskaņošnās, protams, arī ietekmē organismu.)

Tas, ka ne visi raksta, tā ir taisnība. Bet ir arī cilvēki(lai gan tādu nav daudz), kuri tomēr raksta. Un arī es agrāk savas problēmas nevienam nepubliskoju, tā vietā es represēju savus pārdzīvojumus, nodzeroties un biju vēl dziļākā debresijā nekā tagad. Esmu bijusi pie psihoterapeita, kurš gan man neko jaunu neatklāja, bet ievēroju, ka savu pārdzīvojumu izrunāšana svešam cilvēkam, man lika justies nedaudz labāk. Tas arī ir iemesls, kāpēc sāku rakstīt Cibā + ieekonomēju naudu par psihoterapeita pakalpojumiem. Jā, piekrītu, ka ir cilvēki, kas ir piedzīvojuši vēl drausmīgākus notikumus par mani. Bet arī es esmu piedzīvojusi pietiekoši daudz traumējošus notikumus, kā rezultātā, tagad mentāli mocos. Aizliegt protams tev nevaru, bet būšu pateicīga, ja būsi saprotošs un vairs nekomentēsi manus ierakstus, jo tavi komentāri, liek man justies vēl sliktāk.

Es tieši biju domājis šo to piedāvāt, kas manuprāt, varētu līdzēt... bet tas tev nozīmētu pārāk daudz ko mainīt. OK, atfrendošu, ne aiz nelabvēlības, bet lai nebūtu tieksmes komentēt.

Paldies par sapratni! =)