tajos padsmit gados...
tajos padsmit gados tomēr bija vieglāk... viss bija salikts pa plauktiņiem. Odrija- skaista, Jūlija- vesela, Parīze- sapnis.
tagad viss citādi.
Sūzija stāstija, ka kad tikko pārbrauca no Ķīnas uz Eiropu viņai šķita, ka viņa esot pilnīgi neizglītota, ka neko nesaprot, utt. Man (dzīvojot te jau 11 mēnešus) ir uzmetusies šī sajūta tikai tagad. nezinu kā noformēt esejas, kurus žurnālus vērts lasīt, klasiku nezinu... šodien pat skumu pēc rupjmaizes, aizgāju līdz krievu veikaliņam, nopirku kārumus, servelāti un rupjmaizi. Nostaļģija.