who's guilty?
nesen ar G. apspriedām mūsu nevainības zaudēšanas stāstus.
viņa ar savu ir pilnībā apmierināta. Right man, right place, right time. So she claims.
es gan vienmēr uzskatīju, ka mans stāsts nav TIK rožains. es zinu, ka viņš mani mīlēja, un arī es viņu, bet ne mūsu pirmās nakts laikā. es zinu, ka visa romantika bija jau simtiem reižu iestudēta ar citām, un btw man tobrīd tas nešķita svarīgi.

taču kad G. teica, ka neko nenožēlo, es sapratu- MAN bija labāk. Par manu stāstu var filmēt filmas. Un visa tā drāma pirms un pēc, un "tagad visa pasaule apsnigs ar mūsu mīlestību"... tas bija tā vērts.

pat ja aukstās un vientuļās pavasara naktīs man gribas piezvanīt VIŅAM, lai pajautātu, vai viņu nemoka vainas apziņa, tas neko nemaina. Mums bija labi, savādi, kā jau vienmēr ar mani notiek, bet tāds jau bija "mūsu stāsts" no sākta gala.