es pamostos, vells viņ zin cikos, ar absolūti izjukušu telti pāri manam ķermenim, kaut kā atrodu izeju no tās, aizbrienu līdz tualetēm, satieku bērnības milicjas tanti, apeju apli, saņemos un uzslienu telti pa jaunu, svētlaimīgi ielienu atpakaļ tajā un - voalā! - kā kulminācija tieši tai brīdī sāk skanēt "kar, tu man nepatīc."