Es jau savu dziesmu aizsūtīju!

"Bija septiņas minūtes pāri pusnaktij. Suns gulēja zālē mauriņa vidū Šīrsas kundzes mājas priekšā. Tā acis bija ciet. Izskatījās, ka viņš skrietu, guļot uz sāniem, kā suņi skrien, kad domā, ka sapnī dzenas pakaļ kaķim. Taču suns neskrēja un nebija arī aizmidzis. Suns bija beigts. No suņa rēgojās dārza dakšas. To zari laikam gan bija izgājuši dzīvniekam cauri un iedūrušies zemē, jo dakšas nebija apkritušas. Nospriedu, ka suns droši vien nogalināts ar dakšām, jo nemanīju tam nekādas citas brūces, un es arī nedomāju, ka kāds ietriektu sunī dārza dakšas pēc tam, kad tas jau būtu miris cita iemesla pēc, piemēram, no vēža vai nelaimes gadījumā uz ceļa. Tomēr es nevarēju būt pilnīgi pārliecināts par to."