daba un miers
Ka dzivot, ja es neredzu sauli?
Ka dzivot bez tavam acim?

Labi, ta pa istam ir viena leeta krievu dziesmina zem Vitnijas Hjustones melodijas. Galvenais ir tas, ka esmu atgriezusies no vairaku dienu ilgam aktivitatem pie dabas, un ari miilaa sviesta ciba straadaa.

Piedalijos TPJO sporta speles, ieverojot visus noteikumus un sportojot visus sportus. Iznemot volejbolu, jo citi ari gribeja but krutie sportotaji. Par Rigas komandu gandriz visu laiku nirgajas, jo nebijam no tiem veiksmigakajiem. Ka teica kada mana pazina - galvaspilsetas parstavjiem sis ir tikai kartejais tusins. Vienigi tautas bunbas uzvaru diploms ir kabata, jo musu komandas sabiedrotais bija ari armreslinga cempions. Jus jau pasi saprotat - armreslinga cempioni maak baigi mest. Pec skata jau nepateiksi. Pilsetu prezentacijaas izveidojam miilo prieksnesumu ar sirdi uz trotuara. Pa galveno ielu staigaja dazadi teli (bandits, ielas meita, little boy, ormanis), kuri dazadi spardija sirsninu. Tomer dzejnieks izglaba iedvesmas pilsetas sirsneli. Vel prieksaa viens strids par teltim, kura iespaida iespejams viens no ta dalibniekiem ir miris. Bet to neviens nav pamanijis. Strids par teltim izcelas tapec, ka kads gribeja panirgaties jau zinot rezultatu. Un to, ka uzkersies. Nu, negribes mainities ar teltim del savstarpejam antipatijam un vispareja neizdeviguma. Pec tam caka mazmeitinai ir jaiet gulet, jo trukst draudzinu un veselibas. Vienigi pirms tam iekapu upe. Ar kedam un visu to parejo.

No rita viss turpinas. Dzeram saldas juppi limonades, balzamu, edam saule sakarsusas desmaizes, griezamies uz rinki, tadu telts mietinu vicinot. Vakaraa meercam uz evas liepinas jeb milk laukiem. Tur es iegustu divas vertigas lietas - 1995. gada zurnalu "Klubs", kura modelis ir Ainars Virga. Spriezot pec pliko dudinu frizuram un Ainara terpiem, Elina Platmalniece patiesam iet pa prieksu modei, izveloties tos terpus. Tur ir vel visadas interesantas lietas ieksa. Piemeram, stasts par to kaa izmantot kreditkartes. Otraa vertigaa lieta ir zinas par to, ka ir tads supervaronis Frikacojs. Vins izskatoties pec ceburaskas. Tikai ar apmetni. Pec tam gan Eva Liepina pardoma, jo nemaz frikacoju neesot redzejusi. Ejam uz Ramkalnu izklaides parku, edam tur visadas lietas, plapajam un ta. Ap pusnakti dodamies talak. Ir diezgan bailigi, jo lauku celi nav apgaismoti, un mes nejausi ieliekam savas varigas kajas beigtas lapsas zarnas (nu, eva ieliek zarnas, sarmite asinis). Ta lapsa drosi vien bija sabraukta. No rita mes redzejam maza kakena pirmsnaves agoniju. Kreslaa raadijas visadas naaves. Ko tas varetu nozimet? Es nezinu, bet viss kopa rada baisas sajutas, kuru iespaida jastasta stasti (isti) par mirusu cilveku likiem. Attopamies Raganaa un vienigais prieks - jantarpini. Pirmoreiz tureju rokaas taas mazaas lampinas. Kruti.

Sodien nospriedam, ka viss ir vienas vienigas pseidoaktivitates.