dazadi

The White Stripes patika loti. Lieku pilno komplektu ar baudijuma punktiem. Ja nu vienigi tumbas nebutu bijusas tik loti tuvu, jo veeljoprojam labaa auss ir biskin apjukusi. Drosi vien jau pasi busiet visadas kritikas izlasijusi un zinasiet. Man liekas, ka igaunu koncerts atpalika. Spriezot pec ny ierakstina.

Beigu "Seven nation army" laikaa uzmetu uz skatuves Gunara cepuri (jo tadas cepures ir muguraa White Stripes skatuves viriem, jo krusturus nost vilkt negribas, jo taa mees ar biedriem sarunajam). Izejot ara, man pienak klat virs un saka, ka man ir nokritusi cepure. Pasniedz taadu sarkanu, biskin savadaku, kada bija iepriekseeja. Netiraku ari. Apjuku.

Uz Liepaju tomer izlemju nebraukt, jo visadi darbini jadara brivdienaas. Aizgajam ari uz afterpartijiem, jo vajadzeja Lidziti (meiteni no Liepajas ar pienigajam krutim) mazliet izklaidet un pasiem kartigi iztuseties. Dzeram leenos nostalgijas dzerienus ar saldejumu un pirkam brokastiis sirsneles. Sirsneles ir tie cipsi garsigie. Viss beidzas Vermandarza skatuve, jo vajadzeja paslepties no lietus.

Aizmirsu piebilst, ka beidzot atkal vareju kartigi uzpleest Livu jokus ar astma (man gribas sodien visus izcelt), tagad man atkal jaciesas bez Livu jokiem. Es nezinu, ko es daritu, ja nebutu mazaa Livu portalina.