Laikam sods par vienaldzību.
Telefons atsāka darboties. Tikai es pati nespēju. Bezspēka kalngals, it kā kāds vamps visu laiku sūknētu manu enerģiju. Un laikam tā arī ir. Nevaru piecelties no gultas, asinsvadi trako, rokas sāp, galva reibst. Vasara vēl tālu, bet liekas, ka viss jau nokavēts. Bezmērķība. Tukšums. Nekādu cerību. Tikai domas, domas, domas, kas dzen mani kapā.