man tā vielmaiņa ir sdnghadsfghfd dirsā. neēdu - nekrīt.
dzeru daudz zaļo tēju. vismaz 2l dienā. tas itkā palīdzot.

svērusies neēdmu vairāk kā mēnesi - bail. skatos pēc vēdera.
kad man bija tā,ka apēdu 2ābolus dienām man tiktiešām likās,ka viss ir TIK LABI,nu tik labi,ka labāk vairs nevar būt. tad visi sāka ironizēt par manu svaru - eu,liene,cik tu sver,28? apmēram tā. un tad es sāku ēst nedaudz normālāk. un man tas nepatīk,nepatīk!

es par nezinu kāpēc es gribu sevi tā ierobežot. manuprāt,nav vairs tas,ka es gribu būt tieva. ir kaut kas smadzenēs,kas neļauj. man it kā ir tādi kā sirdsapziņas pārmetumi pēctam,kad kaut ko tādu ieēdu. gribas sev sist vai visvienkāršāk - skriet uz toaleti.