vakar vakaraa ar labaam domam devos pie miera. ar tik labaam, ka pat sabijos. saaku domaat - kaut kas nav riktiigi. jau tad nojautu, ar ko tas beigsies. un es nebiju kljuudiijies. visam labakam atradu slikto pusi utt. taa teikt - katrai zelta malinjai pa vidu ir maakonis. jaa, taa nu mociijos ar briesmiigu bezmiegu kaarteejo reizi. nu jau buus kaadas nedeeljas 3 rinjkjii. ja ne viss meenesis.
shodien izleemu sev nelikt dariit neko - iet laiciigi guleet un maciibaam nepieveersties. bet tad sapratu, ka ir pa agru, lai guleetu - mazliet jaanosit laiks. un ir jau nopietna kreesla aaraa. izskataas, ka shonakt bezmiegu norakstiishu un neizdariibu, kas mani grauzh (tam jau nav noziimes - zinu, ka bezmiegs jebkuraa gadiijumaa mani nomociitu...)