visai smieklīgi
šodien izdomāju pameklēt savus draugus internetā. pāris interesantākās lietas:

*meklējot ullu, google rāda anetiites un madaras bildes,
*meklējot anetīti, ieraudzīju kā viņa izskatās ar blondiem matiem.
*meklējot mani parādās Ķeņģa ieraksti par mani te,
*meklējot viņu, yahoo atrod šādu bildi: http://www.flickr.com/photos/puella/2697832807/

bet vispār es googleo pievērsos, jo šodien redzēju maksimas reklāmu, kur centis ūbele sajūsminās par diviem raudošiem bērniem...
ieraugot TV reklāmā raudošus bērnus, atcerējos, ka kaut kad pasen dzirdēju par zīdaiņiem un bērniem līdz nelielam vecumam, kas itkā spējot atcerēties iepriekšējo dzīvi. Un pat labprāt par to runājot. Tikai viņus nav pārāk viegli saprast. Tad nu iedomājos, vai nevar sanākt tāda situācija, ka TV reklamē pamperus, kur bērns kaut ko vervelē un mēs to, protams, laižam gar ausīm. Bet tur patiesībā runā kāds nesen miris zinātnieks, kas vēlas izklāstīt kāda tad īsti ir recepte kādām superzālēm, kuras pirms gada atklājis, bet no prieka tai brīdī ķēris sirdstrieku. Tagad ir pārdzimis, un citi mazuļi, kas skatās TV, to saprot, bet vienīgais, ko tie var panākt, ir pamperu nomaiņa.