tā lūk man iet
neesmu skatījies kalendārā vai ierakstījis uz avīzes malas, bet esmu diezgan drošs par savu tikumību!

nudien! kaut kad nolēmu vairs nebučoties ar visām meitenēm pēc kārtas. patiesībā, nolēmu vairs vispār nebušoties. a -ā šī jaunskunga lūpas Tev nebūs zagt! Sākumā domāju - bet tas taču nav iespējams, domāju, ka esmu fantasts, bet ne nieka - varētu būt jau kāds mēnesis pagājis, kopš veroties spogulī, redzu lepnu gailēnu, kas saka - ha, esmu tikumības kalngals! jā... es esmu lielisks.

un kad jau man no mutes sāk zagties frāzes, kas varētu mani ievest nepatikšanās, atceros Mārtiņa Ķeņģa vārdus (neticu, ka kāds ticēs, ka viņš to ir teicis, bet zvēru, tā ir taisnība) - Tev nav jāpavedina visas meitenes, ko ieraugi!

Tad nu es arī cenšos nepavedināt (pat neizteikt divdomīgas frāzes!) katru meiteni, ko ieraugu.


ā - es šodien izskatījos tik zajebis EMOcionāls - bija man mugurā strīpains dzemperis, vienkāršas džinsenes, pāris matu šķipsnas uzkritušas uz sejas, nokārta galva, skatījos uz leju, skrūvēju lampu, ik pa brīdim ar skrūvgriezi iedūru sev rokā, samiedzu acis, izskatījos sāpju pārņemts un fonā skanējā šaušalīga mazo vēngriezēju mūzika - million dead. kad iedomājos, kā izskatos no malas, sasmējos un mirkla burvība bija zudusi. damn!