jūtos kā zaudējis loterijā.

es diezgan ilgi prātoju kā lai rakstoro kādu sajūtu, bet šodien vienā brīdī šads teiciens šķita visai piemērots.
un visai interesanta atziņa ir tā, ka es samērā bieži strebju kādu konkrētu vīnu, kas man pat nemaz tik ļoti negaršo. bet pierasts un tā. šodien izdomāju izlasīt, no kuras valsts tas nāk (itkā tam būtu kāda izšķiroša nozīme). Izrādās, ka spāņu. jocīgi, es drīzāk ticēru, ka esmu izvēlējies franču mantu neapzināti.

šodien satiku sen neredzētu kursabiedru un pļāpājot noskaidrojās, ka esam sākuši klausīties pilnīgu dranķi - melnos, desu un amerikas hitus. mazliet pasmējāmies, atradās disks ar vecu dranķi (collective soul šķiet) un to slavējām, cik tas patiesībā ir labs, bet tad sakāpām pa mašīnām un esmu visai drošs, ka kanje vests mums abiem atskanēja vienlaicīgi. bet ko nu tur daudz - kā gan kādu var vainot par to, kas viņam patīk?

bet vispār esmu mazliet vīlies, šodien sagatavojos pieļurbāties un rakstīt worda dokumentu nevis būt relatīvi skaidrā prātā samiegojies un šķiedis laiku politiskai diskusijai nacionālajā televīzijā.