Es domāju, ka neraudāšu. Bet kad tikko ienāca viena viesmīle, iedeva man piparkūku eņģelīti, apķēra mani un sāka raudāt, es sapratu cik tas ir grūti aiziet prom....tagad ir tāda sajūta, ka negribas, šeit visi ir tik atsaucīgi un visa visumā ideāls kolektīvs. Ir žēl viņus pamests, bet es apsolu, ka nākšu ciemos, negribu viņus aizmirst....