Bet tomēr vissliktākais ir tas, ka pēdējās veca gada dienas ar mammu ir nedaudz saspīlētas attiecības un diemžēl šogad sanāk, ka mamma ar vecmammu Jauno gadu pavadīs vienas. Tikai pēc 12 naktī mēs atnāksim izliet laimītes un tad it ka atpakaļ pie G. Varbūt palikt pēc tam pie manis un mēs varētu uzspēlēt spēles kaut kādas kopā. Es tiešām nezinu ka rīkoties lai visi būtu apmierināti un arī es tajā skaita justos labi, lai būtu gandarījuma sajūta. Bet tā nav. Ja pirms tam es jutos slikti, jo man nebija darba, tad tagad jūtos slikti, ka man ir darbs un nevaru palīdzēt mājās tik daudz ka gribētos. Tāds ačgārni dīvains cilvēks es esmu, vienmēr manas domas ir pie citiem, par citiem, kā citiem, gribētos jau man par sevi un ģimeni vairāk padomāt, bet nesanāk. Tā ikdienas steiga mani saēd un sagrauž, līdz pāri no manis nepaliks nekas, tik vien kā futlāris.