Pirmā darba diena sestdien bija vnk briesmīga. Neesmu stereotipiska maita - bet būt latvietei starp krievu tautības cilvēkiem bija briesmīgi. It kā jau visi draudzīgi, bet varēja just ka nav tomēr viss tik skaisti kā smaida. 4. parakstīju līgumu un jau 11. uzrakstīju iesniegumu ka vēlos iet prom pēc pašas vēlēšanās. Nu NAV tas darbs priekš manis.Nu briesmīgi absolūti briesmīgi tas bija. Tagad laikam kādu laiku ieturēšu pauzi darba meklējumos. Iekrāta naudiņa ir, skola samaksāta līdz gada beigām ir un nākamajam periodam arī ir. Tas šobrīd ir primārais - jaunas drēbes pagaidīs labākus finansiālos laikus. Jūtos gan briesmīgi - gan morāli, gan fiziski, ka atkal jāsēž bez darba, bet gan jau. Esmu noskaņota pozitīvi uz to visu.