Stulbs un vēl stulbāks

 Parasti jau saka, „Kā iesāksi nedēļu, tāda tā visa būs”, tomēr es ceru, ka tā nudien nebūs, jo šorīt no rīt pamostoties mani sagaidīja kāds nudien nepatīkams pārsteigums.

 Atbraucot uz Rīgu, parasti noliekam mašīnu pie augstskolas, kur ir apsargāta stāvvieta ar kamerām un sargiem, tā teikt, viss drošībai, bet šoreiz, es muļķe, iedomājos, ka taču uz darbu tāpat braukšu, ka varētu mašīnu pie viena aizvest, tāpēc atstājām mašīnu pie dzīvokļa mazajā pagalmiņā. Neko nenojaušot un pa nakti nekādus trokšņus arī nedzirdot, no rīta mūs sagaida mašīna ar izsistu logu, nozagtu maģīti un pāris nozagtiem latiņiem.

 Protams, ka tas nav nekas jauns, īpaši Latvijā un pēdējā laikā, tomēr, cik gan maz nejaušības un/vai aizmāršības nepieciešams, lai viss mainītos! Parasti maģītis tika noņemts un ielikts barčikā, šoreiz – nejauši aizmirsts stāvēja savā vietā. Ja nu tad tā netiktu apzagta? Parasti auto tiek aizvests un stāvlaukumu, bet šoreiz atstāts pagalmā. Noteikti netiktu apzagta. Cik gan tāda maza novirze no ikdienas spēj izmainīt gan garastāvokli, gan dienas plānus, gan naudas maka biezumu.

 Es parasti ilgi ļaunu prātu uz pāri darītājiem neturu, jo cenšos nepiesārņot jau tā īso dzīvi ar liekām raizēm un negācijām, tomēr zagļus es nekad laikam nesapratīšu, tas kaut kā ir ārpus manas saprašanas – kā cilvēks spēj tik zemu nolaisties, lai vajadzētu apskādēt citu mantu? Nožēlojami! Šoreiz ļaunas domas saglabāsies vēl ilgu laiciņu un ceru, ka karma, Dievs, augstākie spēki vai kam nu katrs tic, savilks lielu mākoni ap šo zagli un viņam tiks atdarīts par visiem pāri darījumiem.