formica

Boris, cenšanās novirzīt vainu uz musļikiem nedarbosies. Mēs sitīsim jūs, žīdus. Jūs viņus ievedāt in the first place. Mēs sitīsim jūs, pedofilu rasi.

https://www.tvnet.lv/8445919/medijs-bijusais-nato-vaditajs-stoltenbergs-2021-gada-rikojies-preteji-baltijas-valstu-interesem?

labi dzīvot latvijā:

"Ministru prezidente Evika Siliņa runā par “vēsturiski lielāko atbalsta pieaugumu ģimenēm”.
Kopējais atbalsts pat nekompensē tos līdzekļus, kurus valsts “ietaupījusi” uz dzimstības krituma rēķina kopš 2017. gada. Bērnu kļūst mazāk – izdevumi samazinās. Pabalsti gadiem nav indeksēti. Uz ģimeņu rēķina taupa.
Paskatīsimies uz vecāku pabalstu finansēšanas struktūru. Sociālajā budžetā tiek iemaksātas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, no kurām aptuveni 1,16% tiek novirzīti šiem pabalstiem. Vienlaikus ik gadu tiek iekasēti vairāk nekā 180 miljoni eiro, bet izmaksāti – ap 154 miljoni. Tas nozīmē, ka sistēmā veidojas pārpalikums. Tomēr šie līdzekļi netiek novirzīti mērķētam atbalstam ģimenēm. Faktiski ģimenes ar bērniem pilnā apjomā nesaņem pat tos resursus, kas veidojas no viņu pašu iemaksām.?"

dienas prieks:

"Sabiedriskais mēdijs nav mēdijs, kam jāstāsta valstij noderīgas ziņas, to mēs paturam prātā, veidojot koncepcijas"

/(c) .auka un liekēde Zūzenu Baiba, LSM

Vispār man Jungs patīk, bet šodienas ierakstam cibā par viņu saistībā ar vīrišķā/sievišķā attiecību es nepiekrītu.

Manuprāt nav tā, ka ir kaut kāds pretējā dzimuma ideālais integrācijas procents, un, ja cilvēks tam neatbilst, tad viņš vai nu kaut ko apspiež vai ne tur kompensē. Ir sievietes kas ir vairāk sievišķīgas un ir, kas mazāk. Ja sieviete kaut ko negrib darīt, tas nenozīmē obligāti, ka viņa atsakās integrēt vīrišķo, viņai varbūt vienkārši ir slinkums. Ja sieviete daudz dara lietas, ko tradicionāli uzskata par vīrišķīgām un viņai tas patīk un padodas - tas nenozīmē, ka viņa atsakās sevī integrēt sievišķo, bet viņa varbūt vienk ir tāda tipa sieviete, kurai tādas lietas patīk un tas ir ok, viņa nav jālabo.

Es personīgi hipermaskulīnos vai hiperfeminīnās sastopu ļoti reti, katrs cilvēks ir mistrojums no visa šī un, ja arī gadās, tad atkal tas obligāti nenozīmē, ka ar to cilvēku kaut kas nav kārtībā. Cacas apraksts man šķita kā īsta karikatūra - caca kā supersievišķība, kas nestrādā, šopingo, diēto un meklē sponsoru - tātad šajā interpretācijā 'sievišķais maksimums' tiek pielīdzināts tukšgalvībai, slinkumam un alkatībai - nopietni? (Pretstatā vīrietim, kura 'vīrišķais maksimums' tiek pielīdzināts superduperstrādīgumam un rūpēm par visu)

Daudzu vīriešu daba atšķiras no sieviešu tajā ziņā, ka 'izrunāšanās' bieži nav lieta, ko viņiem obligāti vajag un kas viņiem palīdz, viņi pārstrādā emocijas citādos veidos, tāpēc viņi nav jālauž izrunāties un raudāt un tas nav jāuzskata par ideālo risinājumu. (Es tagad cenšos iztēloties kā es varētu mēģināt mīļoto piespiest gari izteikties par "viņa draugu emocionālo un garīgo pasauli" - ko tas vispār nozīmē? Viņš ļoti labi zina savu draugu raksturus un, ja vajag, var tos arī apspriest, bet viņam visbiežāk nav nekādas intereses tos ar kādu citu tirzāt [atskaitot kkādus izņēmumgadījumus] un man šķiet gluži vai komiski viņam tagad mācīt, ka viņam to VAJAG)

silly

par jaunību:

"Можно. А зачем?
И вот в этой короткой фразе — весь СССР. Без остатка.
- Не «не можем».
- Не «не умеем».
- А именно: «а зачем?»
Потому что система не про результат.
Она про имитацию движения при гарантированном результате".

"Без «мохнатой лапы» выбор был простой:
- Хочешь есть — иди в общепит.
- Хочешь поездить по миру — иди моряком загранплавания.
- Хочешь не напрягаться — иди в НИИ, 120 рублей + премия и не отсвечивай.
- Хочешь денег — иди в военку. Но забудь про мир.
- Свобода выбора? Да."

Pirms kādas nedēļas or so apkārt klejoja viens video edits no kāda UK realitātes šova, kurā uz divām neapdzīvotām salām atsevišķi mēģināja izdzīvot vīrieši un sievietes. Edits bija diezgan īss un tur pārsvarā bija redzams kā vīrieši nepārtraukti svin un priecājas par paveikto, bet sievietes non-stopā sūdzās līdz kāda atslēdzās un tiek saukts pēc mediķa. Mani šī lieta ieinteresēja un es nolēmu šovu noskatīties. Ja kādam kāda dīvaina iemesla pēc interesē manas domas par vairāk kā 10 gadus vecu realitātes šovu, tad tās var lasīt zemāk.

( ... )

Šon redzēju "eizhenu" aizskrienam no puddeļnodotuves uz vietējo Saulkrastu elvi. Viss tāds ādas fraciņā un saķemmēts. Man vroģe heiristika uz feisiem strādā. Reāli līdzīgs. Moš dvīnis vai kur ta viņš mitinās. Kā dzejnieks - uz baltas pasaules?

Spring is here. Bought some pussy.

( ... )

dienas prieks

"Eiropas Enerģētikas komisārs Dens Jorgensens brīdinājis, ka, ja karš starp ASV, Izraēlu un Irānu turpināsies un Hormuza šaurums paliks bloķēts, valstīm nāksies taupīt enerģiju un ierobežot patēriņu. Tiek ieteikti tādi pasākumi, kā piemēram, darbs attālināti, ātruma samazināšana uz šosejām, mazāk lidmašīnu reisu, vairāk sabiedriskā transporta un mazāk privāto auto lielajās pilsētās. Pasākumi, kas agrāk bija saistīti ar klimata politiku, tagad tiek uzsvērti kā enerģijas drošības jautājumi. Smagākos gadījumos varētu tikt ieviesti cenu griesti, īpašie nodokļi enerģijas uzņēmumiem un mērķtiecīgs valsts atbalsts."

/muahahaha

Their mantra of "never again" has been taken very seriously by them. They have pulled out all of the stops to ensure that there is never another pogrom, but history repeats itself and their ambition of cheating karma is doomed to fail, eventually. The longer they defer spiritual justice, the more spectacular will be the reckoning. The particulars of that happening will be the manifest answer to your question. How and when it happens, however, is anyone's guess.

Tramps = Krievijas Boriss Jeļcins. Ne tikai manierisms, vājības un demence. Viens un tas pats saimnieks.

Tūkstošiem šādu piemēru no 19.ā sākuma līdz pat teju mūsdienām. Absolūti arhitektūras un feng šui pieminekļi iznīcināti (((random))) ungunsgrēkos, kurus totāli nemaz nevarēja preventēt (bet zyklon-b koka būdās izolēt gan). Pie tam ne tikai skaistums un amatniecība, kuru neviens nekad mūsdienās nevarēs replicēt, bet milzīgs muzejs ar "vecajām" tehnoloģijām. Nodedzināts 63ajā. Uh oh, (((civili rights movement))) spice, kur žīdu kontrolēti niggas skrēja amokā.
(((Stīvens Kings))) uzrakstīja Langoljeri, bija mums pat tāds serčiks īsais. Tādi mošķi, kas ēd mūsu pagātni cik tur minūšu posmē pēc tagadnes. Prediktīva singalizēšana no mošķiem, kas reāli to dara - apēd mūsu vēsturi un identitāti un mūs pašus, ja pārāk sākam to pamanīt. Tikai tie pedofili kanib'āli paliek identiski cauri tūkstošgadēm.

What Happened to the 2nd Largest Log Cabin in the World?

Židi apzināti genocidē Kristiešu apmetnes un iznīcina vēstures pieminekļus Libānā. Liekas pilnīgi simetriski būtu padedzināt viņu sinagogas un palauzt viņu kaulus arīdzan, lai kur viņi neatrastos.

video ar virkni ASV politiskās 'elites' verbālā fellatio savam (((kungam))) Sātanam

Lol par to Kijevas "Capitals" (lmao nosaukums) demaršu. Labi parāda second hand surogātrašenu un hazāru pēcteču morāli pat šādos sīkumos. Un tie viņu (((menedžeri))) to dara ne pirmo reizi. Uzskatāms piemērs, kur dumji goji uzķeras un "nabaga upuriem" un ļauj tiem iedēstīties savās sistēmās. Es hoholus zinu no 90ajiem. Tā utugbungu tautele ir kā žīdu-čigānu-krievu krustojums, kur no katras paņemts pats sliktākais (ja tur vispār ir kas labs ņemams). Ne velti Ukraina ir Hazāru bandītkaralistes ģeogrāfiskā māmuļa.

pirmo dāmu tusiņu izdomājām mēs abas ar i. madmixā. augšstāvā pie trepītēm. jo visas puslīdz pazīstamās meitenes tad bija tikai tāda un tāda stāra piedeva, nevis pašas par sevi brīnišķīgas personības, un mēs izdomājām, ka vajag mūs visas savest kopā - sapazīties, dzert, dejot un pļāpāt un būt vērtībām pašām par sevi. bija tikai viens noteikums: nerunāt par džekiem. viņi satraucās, ka mēs perinām kaut kādu karojošo feministu karu un grasāmies grāpī vārīt indi, bet ne - mums bija noruna vispār aizmirst par večiem un būt pašām. i tajā laikā bija smaga šķiršanās, kuru es - hahaha tagad varat sagrozīt kā gribat un pēc savas saprašanas - mediēju ti uzklausīju abas puses un sarunājos un paturēju rociņu, un abas puses pēc tam gadiem to novērtēja. vēlāk d. bija karš pret i. nevis pret mani, bet manila visu mainīja (visuvisuvisuvisuvisu)







mēs sarunājāmies, vismaz viņa izrunājās no sirds, nolaida tvaiku. mēs runājām arī par to, kā tapa teksti, kāds vispār mums katrai ir domu gājiens. tas nebija tā: par ko/kuru ir tas un tas, mūsu sarunas nebija jautājumu un atbilžu vakari, tās bija sarunas. es viņai skaidroju, ka rakstu ļoti vispārīgi un aptuveni, savienojami punkti ir tālu cits no cita un ir savienojami visādīgi un katrs var savienot punktus kā grib un tad sanāk kas nu kuram sanāk. viņa man teica, ka kādam kaut kas liekas, un es teicu, ka lai jau liekas un lai tic tam, ko pati redz. pēc manilas es pati nebiju necik runīga (es tad pat vēl nezināju), bet viņa absolūti atteicās ticēt, ka esmu sajukusi prātā, un domāja, ka mani patiešām stalko (un ka tieši m., bet es uzskatīju, ka viņam nav motīva to darīt) un ka man nekas nerādās, un prātoja, kur un kā fiziski un tehniski. vienīgais cilvēks, kurš tiešām un pavisam un līdz galam visā bija manā pusē un vēlāk vienīgā/pēdējā stīga un savienojums ar cilvēkbūtnību. ja nu kādiem sērošanas pionieru pulciņa vadītājiem šķiet, ka es nemāku sērot (neko nemāku). mūsu starpā nebija nekādas greizsirdības - ne vienai, ne otrai. bija uzticēšanās un bēdu uzticēšana. mūsu karogs bija sirsnības krāsā. kāda tā ir?



ja es pēdējā dzimšanas dienā būtu piezvanījusi - vai viņa būtu drusku nolaidusi tvaiku, vai viņai būtu palicis drusku vieglāk? es nezinu - vai ar nepiezvanīšanu es viņu pagrūdu? mums bija noruna: tā kā viņa ir ļoti aizņemta, es viņai nekad nezvanīšu - viņa zvanīs man, kad varēs/gribēs. tāpat viņa zvanīja diezgan reti - juta, ka es negribu ne ar vienu runāt. pēdējā dzimšanas dienā es grasījos piezvanīt apsveikt, bet domāju, ka vēl ir par agru - piezvanīšu vakarā. vakarā bija pēdējais seanss, man bija slikti un tā arī nepiezvanīju. man bija slikti un negribēju ne ar vienu runāt. nevarēju. varbūt jums ir taisnība. vai es būtu varējusi to novērst? nē, varbūt tikai mazliet uz brīdi atvieglot, tāpat kā tad, kad es izdarīju milzīgu kļūdu - aizbraucu vēl pēdējoreiz uz manilu, solīju vēl atbraukt, bet nepaspēju - pārrēķinājos.

viņa zināja? nē, viņa nevarēja zināt. vienīgais mierinājums
tāds pats mierinājums kā tas, ka labi, ka mammai nebija jāredz krievijas iebrukums ukrainā

es saprotu tieksmi meklēt vainīgos vai vienu (vienu!) vainīgo un kārt pie lielā zvana vai kārt bet lēnām un vilkt striķi uz augšu
bet vēzis pagaidām vēl nav ārstējams. mums visiem viņas pietrūkst. kurš ir visvainīgākais? tiešām es? vai vajag kādu vienu (vienu!) vainīgo? mēģinu iztēloties, kā viņa reaģētu uz melnās sotņas izgājieniem. man šķiet, ka arī viņai tas būtu kaut kas vispār neaptverams un neieliktos nekādos - ne tikai tāpēc, ka spīdzina tieši mani, bet tāpēc, ka vispār spīdzina - kādu - jebkuru - jebko - vispār. es ceru, ka, ja pēc nāves apziņa kaut kādā formā saglabājas, tad, ja viņas apziņa kaut kur kaut kā vēl eksistē, tad noteikti ne šeit. lūdzu lūdzu ne šeit - es ceru, ka viņa šo visu neredz

The rough ASHLAR is a stone in its ‘rude and natural state’. It is “the PEOPLE, as a mass, rude and unorganised. The perfect ASHLAR is a stone made ready by the hands of workmen. It is a cubical stone, symbol of perfection, is the STATE, the rulers deriving their powers from the con-sent of the governed, the constitution and laws speaking the will of the people.”

The three visible faces of the cube (‘produced by force, acting by rule, hammered in accordance with lines measured by the Gauge’) represent the three departments: the executive, the legislative, and the judiciary.

In addition to the three faces, nine external lines can be seen drawn between seven points. There are three more hidden lines, which make 12.

“As the number 12 includes the sacred numbers 3, 5, 7, and 3 times 3, or 9, and is produced by adding the sacred number 3 to 9, while its own two figures, 1, 2, the unit or monad, and duad, added together make the sacred number 3; it was called the perfect number; and the cube became the symbol of perfection.”

Italics from Pike, Albert.