Tā nu es tā smuki saģērbos šovakar.... izbraucu no mājas, netiku līdz rīgai, pasēdēju pāris jaukas stundas ar Janci un... tikpat smuka atbraucu atpakaļ :D nu un godīgi sakot jūtos diezgan ok. šķiet, ka aiztaupīju sev vēl kādu lieku vilšanos šovakar. lūk.

no rīta piecēlos, jutos briesmīgi. bet pēc skolas gadījās slimnīcā uzskriet virsū Armandam! bāc! Nopietni tāds prieks! Viņš ir cilvēks, kurš kaut kā vienmēr mani pozitīvi uzlādē. tas ir ļoti dīvaini. viņš ir interesants cilvēks. Nu un pa visu šo dienu laikam sapratu arī kāpēc ar vinu ir tik forši parunāt. Ir tā, ka.... pat, ja viņš nesaprot līdz sīkākajām detaļām to, ko es stāstu un kā es jūtos, viņš vnk neliek man justies vainīgai par to, ko runāju un kā jūtos. jo ar citiem vienmēr ir tā.... ka vnm ir tā sajūta, ka par kko būtu vainīga, kko sagrēkojusies, kko daru nepareizi. Bet viņš ir vienīgais ar kuru tā nejūtos. kaut būtu vairāk tādu cilvēku. Visu laiku vajadzētu starp tādiem atrasties. lai gan tādu jau nav daudz. un tik žēl, ka viņš jau 2dien aizbrauc atkal prom līdz pat vasarai...... tagad ļoti noderētu, ja viņš paliktu. egoistiski? nu jā mazliet. bet ko padarīt.

nu tā.... šī diena arī atšķirībā no citām šonedēļ pagāja kkā mistiski ātri. un gandrīz visu nedēļu esmu pavadījusi pa mājām. vnk bezpriģels.
aj jāiet gulēt.

nu un no vismaz 8 cilvēkiem, kas visi atrodas dažādās kompānijā un pasākumos.... neviens tā arī nav uzzvanījis... un ar visiem tika runāts - nu tad jau sazvanās.
nu tāda mana jaukā dzīvīte.
labunakti.