kaut būtu kāds ar ko parunāties.
bet kaut kā.... pirmo reizi tā pa īstam jūtos, ka nevaru nevienam uzticēties.
kārtējo reizi vnk sēžu gultā pie kompja un kaucu. bļa. un tā jau ir periodiski vairākus gadus.
šodien pie sevis vienīgais, ko spēju atkārtot ir - šī diena paies, varbūt rīt bus kas labs. izturi vēl šo dienu. vēl šo vienu. un tā katru reizi. vēl mazliet......