shine on you crazy diamond
Nekādi nevaru saprast, kur palika tā foršā Ieva, kurai nemaz tik slikti neveicās dzīvē. visiem jau patikt nevar nekad... bet bija vismaz savs bariņš. bet no visiem aizbēgu. un joprojām to arī daru.
Bailes no tā, ka kādam patikšu tāda kāda esmu?
pārāk jūtīgi viss joprojām. tik pāris vārdi un man ir globāla katastrofa.

varbūt man vnk tikpat forši kā es sev kādreiz iestāstīju to, ka nekam nederu, ir jāiestāsta viss labais? ak, ja būtu tik vienkārši....
un es laikam tiešām izstaroju kko negatīvu. pat tad, kad smaidu. un tie mani mīļie jūtīgie cilvēki jau to sajūt tikpat labi kā es. bet to gan nezinu kā varētu mainīt.

aj es atkal par sevi. manliekas, ka es pārāk daudz par sevi domāju.
kaut varētu saņemties un kaut ko sākt darīt. vai arī tieši otrādi - nosolīties sev vismaz kādu laiciņu padzīvoties vairāk vai mazāk vienai pašai. pavisam, pavisam noizolēties uz brītiņu. kaut kā galīgi man nesanāk tas.

šodien biju pie jūras. traki skaisti arī šitajā pelēkajā dienā.

tētis lejā ir uzlicis uz lielā ekrāna un foršajām tumbām pink floyd konci. tas arī ir traki skaisti. tā mūzika kaut kur iekšā baigi sāp. bet tas ir tik ļoti skaisti.

Arī es esmu cilvēks-traģēdija. Mana emocionalitāte, mans raksturs un personības tips kopā ar to visu čerņu, kas ir manā galvā.... tik ļoti iedzīta zemē. slikts komplektiņš. tas ir drausmīgi traģiski un postoši. jātiek no tā vaļā. Visur, kur vien skatos, man vajadzētu būt ļoti pašpārliecinātai un visur rakstīts, lai beidzu tik jūtīgi reaģēt uz citu piezīmēm utml lietām. gluži tas, ko man vajag..... tik precīzi.

reku vēlviens haotiskais posts no manis.