pie katra teikuma, ko es saku, pie katras kustības, ko izdaru man ir jāpiedomā, lai izdarītu "pareizi". tā lai būtu tā kā to sagaida citi, tā lai būtu tā kā sabiedrībā pieņemts. kas tad īsti ir tas īstais? kas tad īsti esmu es? kas no tā, ko domāju ir tas, ko tiešām domāju es un kas - tas, ko sabiedrība ir uzspiedusi man domāt? KAS ES ESMU?
es vispār esmu īsta? varbūt mēs vnk dzīvojam kkādā matriksā. un es drīz pamodīšos un visas šitās sajūta pagaisīs.