pirmā doma šorīt bija - kāda velna pēc es vispār šodien esmu pamodusies?
ir pagājušas 20min kopš atvēru acis un nevaru beigt domāt par to, ko iesākt ar sevi.
ir vesela diena brīvā laika. un man nav nekādu plānu. mājās esmu viena un viss šobrīd liekas briesmīgi.
un nezinu kurā brīdī es kļuvu par tik ļaunu cilvēku. kādreiz es tāda nebiju. bet tad arī es domāju tikai par citiem un par sevi ne.