Kā var viss tik ļoti riebties kā man pēdējo dienu laikā. Aklimatizācijai takā vajadzēja jau beigties. Būtu pienācis nomierināties un atkal ieslēgt sevī to - samierinies ar visu - un vsjo. Atgriezties reālā pasaulē, nevis sapņos par kaut ko. Lai gan tie sapņi jau ir tie, kas dzen uz priekšu. Bet esmu tāda emo, ka pašai jau sen kā šķebina.
Un protams tad, kad uznāk melnie, tad ievai vajag izpausties tā līdz galam. Pa kruto. Un galvenais - varētu vismaz kāds man telefonu atņemt tādos brīžos. Kalns ar debīlām sms un dažuz nr šķiet drīz varēšu vnk izdzēst no mobīlā. Vienu jau paspēju. Ak tik nelaime - šito es,u pamanījusies no galvas iemācīties!
Aj. Pietiks sūdus te rakstīt.