atkal sāk apnikt. nelaikā. nevietā.

skrienot pa mežu var pārdomāt daudz visādas lietas. un vispār esmu pamanījusi, ka tajos brīžos man īsti nekas neliekas tik svarīgs no tā, kas šobrīd notiek ārpus tā meža.... pareizāk - tur esot viss kkā sagrozās otrādi. brīžiem liekas, ka tad es patiesi domāju par to, ko es gribu. man gribētos darīt to, ko es gribu. un nevis to kā vajag. vienmēr kkā sanāk tas otrais.