domas moka mani visu laiku - varbūt jāiet atpakaļ? :/
pat runājot pa telefonu... man tāds skumjums uznāk.
________________________________________________________________________________________
bet šodien bij arī jautri :D
smukais dakterīts darbā protams atkal nospīdēja :D viņš jau esot baigi foršais džeks :D bet varbūt tomēr būtu foršāk, ja viņš nedomātu to, ka ir tik foršs. un kā sanāca kā ne, mēs apmainījāmies ar telefona numuriem :D tikai - diez ko es ar to tagad iesākšu? :D
________________________________________________________________________________________
un vēl es te darbā sēžot izdomāju, ka varbūt, ja man būtu beidzot vīrietis, kuram blakus es justos patiesi laimīga un neko nevajadzētu ar varu izdabūt, es varbūt pārstātu dot no sevis ārā tās jokainās lēkmītes, kas būtībā ir tikai dziļš izmisums un bailes [un stulbums protams]...